-
 


Latvijas Universitte

Bibliotku zintnes un

informcijas fakultte

Antk literatra

Konspekti

Antk literatra

nepilna laika

1.kurss

Rga/1999.gads

Sengrieu literatras periodizcija

(9.-18. gs.p.m.. (m.. 3.; 4.gs.)

|1. Arhaiskais |Eposs |Homrs |Ilida, Odiseja |

|periods |(Varoepos| | |

|(9.-7.gs.p.m..|s) | | |

|) | | | |

| |Didaktiska|Hsiods |Darbi un dienas, Teogonija|

| |is eposs | | |

| |Fabula |Ezops | |

|2. Klasiskais |Lirika |Kallins |}7.gs.p.m.| |

|periods |(elija |Tirtajs |. | |

|(7.-4.gs.p.m..|un jambi) |Mimnerms | | |

|) | |Arhilohs | | |

| | |Solons |}6.gs.p.m.| |

| | |Teognds |. | |

| |Melika |Alkajs |Man apmulst prts, |

| | |Sapfo |Zilokaurokturis |

| | |Anakrionts |Jau mness ir zudis skatam |

| | | |Steidzies puisn... |

| |Koru |Pindars |Ptisk Epinkija Etnas |

| |lirika | |Hieronam |

| |Tradija |Eshils |Sasaisttais, Prometejs, |

| | |(545.-456.g.p.m|Oresteja, Agamemnons |

| | |..) |Horeforas - ziedotjs |

| | | |Eimendas - lebvlgs. |

| | |Sofokls |Antigone, Valdnieks Edips |

| | |(496.-406.g.p.m| |

| | |..) | |

| | |Eiripds |Mdijas, Hipolits, |

| | |(484.-406.g.p.m|Trojietes, Helena, |

| | |..) |Orests, Elektra, |

| | | |Ifignija Auld, |

| | | |Bakhantes |

| |Komdija |Aristofns |Jtnieki, Mkoi, |

| |1) |(450.-384.g.p.m|Lapsenes, Miers, Putni,|

| |Vecatisk |..) |Vardes, Bagtba, |

| | | |Astrate, Sievietes tautas |

| | | |sapulc, Sievietes |

| | | |Tesmoforiju svtkos |

|Atiskais posms |Vsturisk|Herodots | |

|(5. - 4. |proza |(484.-424.g.p.m| |

|gs.p.m..) | |..) | |

| | |Tukidids |Vsture 8 grmatas |

| | |(460.-400.g.p.m| |

| | |..) | |

| | |Ksenofonts |Grieijas vsture |

| | |(430.-355.g.p.m| |

| | |..) | |

| |Retorisk |Lizijs |Runa pret Eratostenu |

| |proza |(459.-380.g.p.m| |

| | |..) | |

| | |Demostens |Tre run pret Filipu |

| | |(384.-322.g.p.m| |

| | |..) | |

| |Folozofisk|Platons |Valsts |

| | |(427.-347.g.p.m| |

| |proza |..) | |

| | |Aristotelis |Potika |

| | |(384.-322.g.p.m| |

| | |..) | |

|3. Helnisma | |Menandrs |ga, rjtiesa |

|laika | |(342.-392.g.p.m| |

|literatra | |..) | |

|(3.-1.gs.p.m..| | | |

|) | | | |

| | |Teokrts |Idilles, Sirakzietes |

| | |(310.-250.g.p.m| |

| | |..) | |

| | |Kallimahs |Tabulas, Cloi |

| | |(310.-240.g.p.m| |

| | |..) | |

| | |Rodas |Argonautika |

| | |Apollonijs | |

| | |(295.-215.g.p.m| |

| | |..) | |

|4. Romas | |Pltahs |Morles traktti, Parallie|

|laikmeta | |(46.-120.g.m..|dzves apraksti |

|literatra | |) | |

|(1.gs.p.m..- | | | |

|m..4.gs.) | | | |

| | |Lukins |Muas slavinjums, Bez |

| | |(125.-180.g.m.|mantojuma atsttais, Dievu |

| | |.) |sarunas, Jras sarunas |

| | |Longs |Dafnds un Hloja |

| | |(apm.2. vai | |

| | |3.gs.m..) | |

Homrs

Nav pai vsturisku ziu. Vi ir bijis akls, dievias iedvesmas

apgarots dziesminieks. Apmram septias pilstas pretend uz Homra

dzimteni. It k vi esot uzturjies Hij. Vlk tur dzvojoi homerdi.

Vii izplatja Homra dzeju. Grieu dailiteratras vissenkie piemineki

ir eposi Ilida un Odiseja, par kuru autoru tiek uzskatts aklais

dzejnieks Homrs. T domja ar antkaj pasaul, lai gan jau tad konkrtu

biogrfisku ziu par Homru nebija. Via eposi, mainoties laikmetu literri

esttiskajm prasbm, vienmr palika izcila dzejas meistardarba

neatdarinms paraugs.

Par pomu raanos laiku ir domstarpbas, bet apmram 8.gs.p.m.. Tmas

ir par Trojas karu, kas norisinjs apmram 13., 12.gs.p.m.. eposu

vstjums ir par pagtni. Homrs tajos iepin sava laika notikumus. Pom

atrodams Miknu kultrai piederoi motvi. Miknu kultras ziedu laiku 16.,

12.gs.p.m..

Eposos attlotie notikumi saistti ar grieu (ahaju) karagjienu uz

Troju (jeb Iliju), pilstu Mazzij. Ilida ststa par Trojas aplenkanas

pdj, desmit? gada notikumiem; sieta pamat - ststs par varoa Ahilleja

dusmm. Grieu karavadoa Aamenona aizvainots, vis atsacjies cnties,

un griei nespj gt uzvaru pr trojieiem, kamr kaujs nepiedals

Ahillejs. Tomr, uzzinot, ka nogalints vina vistuvkais draugs Patrokls,

saniknotais Ahillejs dodas kauj un uzveic trojieu vadoni Hektoru.

Odiseja ir nedaudz jaunka poma par Ilidu. T veltta grieu

varoa Odiseja piedzvojumiem pc Trojas kara, kad, jras dieva Paseidona

vajts, vi klejo desmit gadus, ldz atgrieas pie uzticgs sievas

Penelopes.

Varopomu saturu veidojis ne tikai bagts grieu folkloras un

mitoloijas materils un paa autora mksliniecisk fantzija, bet ar

vsturiski fakti. Troja patiesi eksistjusi. Arheoloisko izrakumu

rezultt (tos uzska XIX gs. vcu tirgotjs H. limanis) tika atklti

vairki is pilstas kultrsli. Viens no tiem slnis atbilst eposos

attlotajam Senajos iptieu un hetu XIV-XIII gs. p. m. . dokumentos

minti ar vairkkrtjie ahaju iebrukumi Mazzijas piekrast,

ievrojamkais no kuriem, iespjams, bijis t saucamais Trojas kar. T

notikumi tiek attiecinti uz XIII gs. p. m. ., kad Grieij un Egejas

jras sals vl valda sen un bagtg Egejas kultra (saukta ar par

Krtas-Miknu kultru - XVII-Xll gs. p. m. .). Ilid un Odisej

atspoguojas ne vien is laikmets, bet ar daudzas iezmes, kas raksturo IX-

III gs. p. m. ., td ar iem gadsimtiem pieemts saistt eposu galgs

izveides laiku.

Grti tomr atdalt patieso. Mezglos sapto autora idealizto

vstures notikumu kodolu no mtiem, kurus savukrt papildina fantastiski

motvi. Pomm raksturgi, ka ldzs grieu un trojieu varoiem darbojs

ar dievi, ne vien lemjot un virzot notikumu gaitu, bet reizm ar aktvi

cnoties kaujas lauk vien vai otr no karojoajm pusm.

Ilidas un Odisejas mksliniecisko savdabgumu veido varopomm

tipisku izteiksmes ldzeku kopums. Tas ir episkajam stilam raksturgais

nesteidzgs, plai plstos vstjums, tradicionli viendas vrdkopas,

rindas, ststjuma epizods. das t saucams formulas, pastvgie

epiteti, plai saldzinjumi, kri sav uzskatmb, heksametra pantmrs

- btiskks stila iezmes.

Epos nenoliedzami vienot iecere un ts realizcijas mkslinieciskums

nodroinja Homram spou slavu jau antkaj pasaul un vairk nek 20

gadsimtus pc tam. Tomr jau senatn rads jautjums par abu pomu autoru:

Homram piedvja vl virkni citu episku darbu, vlk uzskatja, ka vi

sacerjis tikai Ilidu un Odiseju, bet dai hellnisma laikmeta

ptnieki Odiseju atzina par kda cita dzejnieka darbu. T saucamais

Homra jautjums par plau diskusiju objektu kuva XVIII gs. beigs, kad

vcu filologs F. Volfs izvirzja domu: Ilida un Odiseja esot atseviu

dziesminieku dd laik sacerti varoststi, kuri vlk apkopoti un

rediti. T ai jautjum pakpeniski iezmjuies divi pamatvirzieni:

unitriju teorija (pomas esot vienotas, un tm esot viens autors) un

analtiu teorija (eposi sastvot no pastvgm dam, kuras sacertas

dados laika posmos). Vairums msdienu zintnieku aizstv iespju savienot

abu uzskatu racionlkos pierdjumus: sengrieu eposu veido dadu

vsturisko laikposmu notikumi un mti, kurus vienot mksliniecisk

veselum sakausjis viens autors (leendrais Homrs).

Homra pomas nozmgi ietekmjuas vlko gadsimtu grieu un romieu

litertru un mkslu, bet ar Vergilija Eneidas starpniecbu ar

Rietumeiropas eposa attstbu.

Homra llida un Odiseja ir un paliek savdabgs sengrieu kultras

simbols.

Hsiods (8.-7.gs.p.m..)

Hsiods ir spilgti izteikta personba grieu literatr.

Hsioda dzves laiku var noteikt tikai aptuveni 8.gs. beigas vai 7.gs.

skums p.m.. Vi ttad ir Homra eposa jaunkais laikabiedrs. Taj laik

ints kopienai sabrkot un iru sabiedrbai veidojoties, Grieij strauji

attstjs privtpaums, saasinjs iru ca. Naturls saimniecbas

viet stjs naudas saimniecba. Tas stipri ietekmja skos un vidji

turgos zemniekus, kas nonca pilng atkarb no lielajiem zemes

paniekiem. Hsiods, bdams skais zemes panieks, labi zinja zemnieku

dzves un darba apstkus un run par tiem didaktiskaj pom Darbi un

dienas.

Darbi un dienas ( didaktisk poma atiras no varou eposa ar

to, ka taj ir mazk mitoloiska materila, toties ar daudz lielku

tieambu ienk rels dzves attiecbu attlojumu. Pc apjoma darbs ir

neliels, bet satura zi nozmgs. Hesiods sav pom nerun par tlo

pagtni, bet vairk pievras tagadnei par sava laika saspjuiem

jautjumiem. Tiesas prvas uzskanas iemesls bija pomas sarakstana.

Tiesas darbus uzska Hesioda brlis Perss, un piekukuojot tiesu, pankt

netaisngu lmumu un atem Hsiodam mantojuma dau.

Hsiods izvirza uzdevumu ( runt patiesbu. Pomas pirmaj da

Hsiods run par socilo netaisnbu, par valdniekiem liekiem, tiesneu

korumptbu, varmcbu, patvau.

Vi ar mekl ldzekus k to novrst, dod padomu savam brlim Persam

neiesaistties ilds un izvairties no skam sapulcm, bet pievrsties

darbam. Tpat vi ar ironiju run par prkamajiem ierdiem, valsts

vriem.

Hsiods liek saprast, ka taisnba stv augstk par varu, bet cilvks

biei vien to saprot tikai tad, kad noncis jau nelaim. Un netaisniem

spriedumiem k na ldzi nk Zvrests, un Tiesa vienmr tiecas uz

mantkrgiem audm, t atnes tiem nelaimi, bet kas taisngi ties, tam

pilsta plaukst un ze, un tauta laimgi dzvo. Tur valda prticba un

saticba.

Hsiods aicina valdniekus apsvrt vrgi sird, k spriest taisngu

tiesu, jo tautai ir jmaks par valdnieku vainu. aunumu ir pilna pasaule

un ce uz to ir ldzens un viegli ejams.

Runjot par darbu Hsiods aicina jau laikus domt par rau, lopiem,

neko neatstt nepadartu, neko neatlikt uz pdjo brdi. Aicina neaizmirst

mgos dievus, kad cilvks ir kuvis bagts, un ziedot tiem labko no t,

kas tam pieder, tad ar dievs nenovrss savu laipno vaigu. Tpat ar

pievras cilvku savstarpjm attiecbm. Vi pamca, kad zemniekiem skt

darbus, ai dienu uzskaitjum labi saskatmi grieu tautas ticjumi. Lasot

pomu reizm iet, ka autors dzvi saskata drms krsas, bet tomr vi

tic taisnbas uzvarai. Darbos un diens var atrast daudzus sakmvrdus un

parunas, kas ir populras un tiek lietotas vl odien. Daudzas rindas ir

velttas dabas tlojumiem, bet ts vairs nav tik bagtgi kri

apraksttas k Homram, kaut gan ar Hesiods savos darbos ir izmantojis

epitetus, saldzinjumus un atkrtojumus.

Teogonija parda izmaias iru sabiedrbas iekrt (piemram preja

no matriarhta uz patriarhtu) mitoloiski atspoguojas teiks par veco

dievu cu ar jaunajiem. Pamat pasaules izcelans hronoloija, pc

Hsioda domm, vispirms bija Haoss - tums tukums, Zeme un Erots (

mlestba. No Haosa un Zemes dads paaudzs rads prjs pasaules

daas ( Erebs Tumsba, gaiais ters, Debsis, Jra, Saule, Mness.

Hsiods apraksta ne tikai relus pielganas objektus, kas grieu kultr

bija dievi, bet ar to spku personifikcija, kurus vi domja k cilvkus

rcbas ietekmtjus - Darbs, Aizmirstba, Bads, Skumjas, Kaujas,

Slepkavbas, ildas, Meli utt.

Ezops (apm. 6gs.p.m.)

Drou vsturisku ziu nav, bet 5.gs.p.m.. vsturnieks Hrdots

apgalvoja, ka Ezops dzvojis 6.gs.p.m..), bijis vergs Samas sal un Delfos

ticis nogalints.

Ezopa fabulu motvs ietverts morls, tajs uzsvrts, ka pasaul valda

aunums, ka liktenis ir maings, bet nkotne nedroa un nenoteikta, ka nav

jcenas maint liktea pieirto stvokli, jo izmaias var nest vl

lielku nelaimi.

Fabulu personi - dzvnieki, augi, cilvki, dievi - bet tie sev

nevienmr ietver ts pabas, kdas ir pierast personifict ar tiem

(skudra - strdga, lapsa viltga), bet ar pilngi pretju pabu paudji

(skudra - melga un zaglga)

Fabulu stils ir vienkrs, skaidrs un lakonisks.

Kvints Horcijs Flaks (65.g. - 8.g. p.m..)

Zias par via dzvi atrodamas via darbos. Dzimis Dienviditlij,

Venos. Tvs brvlaistais ( tas bija kauna traips, kas nepameta Horciju un

radja zinmu nepilnvrtbas sajtu, lai gan apzinjs savu nozmgumu

Romas literatr. Studja Rom grieu un romieu literatru, retoriku,

filozofiju. Vlk zinanas papildina Atns. Stud stoiu un Epikra

filozofiju. Iestjas republiku armij 41.gad piedals kauj pie Filipm

pret Augustu un Antoniju. Kad cieta neveiksmi glbjas bgot. Pc amnestijas

atgrieas Rom, bet via paumu konfisc par labu oktavina veterniem.

Palicis bez ldzekiem, Horcijs uzemas rakstvea pienkumus un nodarbojas

ar dzejoanu. Ar to iemanto Virglija draudzbu, kur ieved viu Mecenta

pulci. drz pc Mecenta nves ar Horcijs mirst un tiek apglabts

blakus. Mecents bija tas, kas iepazstinja Horciju ar Augustu un tas

viam piedvja goda amatu, bet Horcijs atteics, gribdams sevi pasargt

no intrigm.

Slavu Horcijam atnesa Satras, Epodi.

Pakpeniski samierinjs ar jauno valsts iekrtu, kuva par Augusta

slavintju.

Horcija darbi tiek publicti d secb: Odas, Epodi, Gadsimta

himna, Satras un Vstules. Te nav ievrota darbu tapanas secba.

Satras un Epodus rakstjis savas literrs darbbas skum.

Satras ( izdotas 1.gs. etrdesmitajos gados p.m.. divs grmats.

1.grmta ( 10 satras

2.grmata ( 8 satras.

Saraksttas filozofiskaj dialoga form daktilu heksametr. Horcijs

ts sauca par Sarunm. To valoda ir viegla, tuva Prozai.

Satrs Horcijs pievras privtai dzvei, skar morli filozofiskas

problmas, sadzves pardbas, risina literatras jautjumus. Izzobojot

netikumus. Satras ( mistrojums formas un satura zi dadi dzejoi.

Satru dibintjs - Lcilijs 2.gs.p.m.. Horcijs prmet Lcilijam

neizkoptu stilu. Horcija credo ir apvienot Romas seno dzejnieku idejas

ar jauno dzejnieku sasniegumiem formas izveid. Satrs pau savus

filozofiskos uzskatus sintizjot epikrieu un satriu mcbas, iesaka

baudt dzvi, bet bt pieticgam, savaldt kaislbas, ievrot mru.

Horcija morle nav sausa, dragmatiska. Vi pamca ar labsirdgu

humoru - pasaka patiesbu smejoties. Izsmej skopuus, mantrauus, dzru

cientjus, kaislbas vergus. Visur di konkrti piemri, saldzinjumi

(piemram, lauku miers - pilstas burzma, lauku pele - pilstas pele).

Savos darbos daudz run pats par sevi, savu gdgo tvu, par Mecentu.

Viegl ststjum pievras nopietniem tematiem, izmantojot fabulas,

atzias. Satrs spilgti, tiei attlo Romas dzvi.

Epodi - piedzvojums, jambu pantmr saturti dzejoi, kas sastv no

divrindu strafm, kurs otr vrsma ir ska par pirmo.

No Arhilaha Horcijs prmis griezgus jambus - pantmrus un aso

toni. Bet Epodu saturs ir oriinls, nav aizgts no grieiem.

Epodos izsmej cilvku trkumus, pievras dadm dzves pardbm.

2.epods - pai populrs, jo taj runa ir par vienkra zemnieka dzvi,

pdj straf noskaidrojs, ka lauku idilles slavinjums ir liekulgs.

Epods pards Horcija politiskie uzskati, kas pakpeniski mains.

Epodas jau pards Oktavina - Augusta cildinana, kas nav Satrs.

Odas - etrs grmats, trs iznk 43.g.p.m.. bet ceturt

33.g.p.m..

Pieskaras filozofiski tiskiem jautjumiem. Tpat iet savu zelta

vidusceu - Horcija gudrbu. Tiek cildints Augusts un Romas valsts.

Ods atspoguojas ar Horcija personisku prdzvojumi. Raksta par

mlestbu, biei mainot mlas objektu. Bet via mlas dzeja nav jtu

stenuma un kvles. Taj vairk ir prdomas, kas nesavio lastju.

Horcijs augsti vrt draudzbu. Vi ieviesis romas literatr grieu

pantmrus un veidojis tos smalkkus. Ietekmjies no Alkaja, Anakreanta,

Sapfas. Odas ir slavenkais Horcija darbs tiei ar sava satura bagtbu,

izteiksmes tlainbu.

17.gs.p.m.. sacer patriotisko Gadsimta himnu, un pdjais darbs ir

Vstuu grmatas. Ts adrestas atsevim personm. Padziina

iepriekjos darbos paustos uzskatus. Slavena ir otrs grmatas tre

vstule ( Dzejas mksla ( run par dzejas teoriju, drmu. Vstul - 476

vrsmas. Skarti kompozcijas, formas jautjumi. Prasba pc

viengabalainbas, stila atbilstbu saturam. Atturans no lieka

naturlisma. Vras pret dievu iejaukanos lugas beigs, pret slepkavbm

uz skatuves. Dzejas pamat ir talanta un mkslas tehnikas saldzinjums.

Dzejas mksla ir literrs teorijas anra pilngkais un labkais paraugs

Romas literatr.

Publijs Ovdijs (43.g.p.m.. - m..18.g.)

Ovdija literr darbba saistta ar Augusta valdanas 2.posmu.

Ovdija biogrfija ir via Skumju elija ceturts grmatas

10.elij.

Dzimis Sulmon. Clies no jtnieku dzimtas, imen jaunkais dls.

Mcjies retoriku skol Rom. Ovdijam padevuas svazorijas, kurs

nepiecieama bagta iztle un emocionalitte. Pc skolas beiganas dodas uz

Grieiju un apmekl Atnas, kur padziina savas zinanas. Atgrieoties

Rom strd par policijas zemks pakpes ierdni. Bet is darbs viu

neinteres un vi nododas literatrai. Izveidojas par sava laika

populrko dzejnieku Rom. Romu uzskata par savu dzimteni un ir laimgs, ka

var dzvot Rom. Piecdesmit gadu vecum, m.. 8.gad, Ovdijs tiek

izraidts trimd uz Tomi pilstu Melns jras piekrast. Ar o pilstu

sasits II.posms Ovdija dzv, no m.. 8.-18.gadam. Augustu neapmierinja

Ovdija literr darbba. Dzejou krjums Mlas mksla atklja Augusta

Romas sabiedrbas apaubmo tikumbu. Sav dairades I posm Ovdijs pret

Augusta tiskajm reformm izturas nenopietni un to Augusts uzskatja par

protestu, neuzticbu. Ovdijs mirst trimd, m.. 18.gad. Apbedts netiek

Rom, bet turpat trimd.

Literro darbbu var iedalt 3 posmos:

1) mlas dzejas ( Mlas dzeja, Mlas elija, Varones, Mlas

mksla, Zles pret mlestbu;

2) reliiski mitoloiska satura pomas ( Fsti, Metamarfozas;

3) trimdas laika dzeja (8.g.m.. -18.g.m..) ( Skumjas elijas,

Vstules no Panta

Mlas lijas ( piecas grmatas. Sagdja Ovdijam mlas dziedoa

slavu. Otraj izdevum iznca trs grmats. Mlas lijas ir velttas

vienai varonei ( Korinnai. Tau atirb no Katulla korinnas, Ovdija

Korinna ir vairk nosacts tls. Ovdijs sniedz preczu Korinnas rjo

portretu, bet neatklj savas jtas. Tai nav savas sejas, dvseles, t

iemieso skaistu sievieti visprg nozm. Ovdijs mlas anr ir ne tikai

turpintjs, bet ar novators.

Ovdija mltjam mlestba nav dzi un vienreizjs piedzvojums, bet

gan viegla, aizraujosa rotaa. Tas spj mlt gan kundzi, gan vias

verdzeni.

Varones ( piecpadsmit vstules, kuras saviem prombtn esoajiem

vriem un motajiem raksta grieu mtu varones.

Visas vstules ir par vienu tematu: irans, ilgas, vientulba,

greizsirdbas mokas, skumjas atmias par nelaimgas mlas skumu, domas par

nvi, lgums atgriezties.

Kautrg Penelope un kaislg Fedra, sentimentl Enona un atriebg

Medeja, pamest Didona un ar varu irt Brizeida katra savdi prdzvo

savas jtas.

Ovdijs sme no dadiem avotiem, vi izmanto Homru, tradijas,

helenistisko poziju, tlojos mkslas darbus. Ar pilngi pastvgi

prstrd sietus. Via varones gandrz vienmr ir bailgas un nevargas,

k piemram Ovdija Didonai nav to iezmju, kuras viai bija devis

Virglijs.

Apmram ap to pau laiku, kad Ovdijs raksta Varones, top ar via

tradija Medeja, kura ldz msdienm nav saglabjusies.

Mlas mksla ( savdabga parodija.

I.daa - par mlas objektu atraanu

II.daa - par iekaroanu

III.daa - par mlestbas saglabanu.

Pamcbas vispirms sniegtas vrieiem, pc tam sievietm. Daudz

izmantoti saldzinjumi.

Zles pret mlestbu - padomi k izrstties no nelaimgas

mlestbas. Dod atziu, ka mlestba ir k slimba un zles katram

vajadzgas citdkas.

I.perioda dzeja ir viegla, bez paa satura dziuma. Ovdijs

vispilngk atspoguo mlestbu, Iedziins sievietes jtu pasaul,

prdzvojumos. Necenas neko idealizt.

II.posm pievras reliiski mitoloiskm pomm.

Fasti - neskaidro Romas seno parau un svtku izcelsmi. Atbilst

augusta centieniem.

Izmanto teikas par romieu svtkiem un ataino to atmosfru. s teikas

kop saista romieu kalendrs, katra grmata veltta kdam mnesim un skas

ar mnea nosaukuma izskaidrojumu. Fasts aplkoti vissenkie dievi un

laiku. Augusts un Jlijs Czars tiek pieldzinti dieviem. Fasti saista

ar patriotismu, mlestba uz tautu caurau visu Romas senatni, un ldz ar

to dara interesantu parau un tradciju aprakstu.

Metamorfozas - poma par dievu un cilvku prvranos dzvniekos,

augos, akmeos, zvaigzns. Grib pardt dzves daudzveidbu, cilvka

sareto, pretrungo raksturu. Metamorfozas atspoguo pasaules

vienotbu, ka viss pasaul ir saistts ar cilvku. Metamorfozas ir visuma

vsture, skot no Noasa beidzot ldz vsturiskajam laikmetam. Izmanto visu

grieu mitoloiju (250 mti). Poma sastv no 15.grmatm, darbba tajs

notiek dads viets un poma tiek sadalta ciklos: Argosas un Tbu mti,

argonauti, Hrakls, Enejs un via pcncji.

Pasaules prvrans no haosa ldz harmoniskam kosmosam. Mts par

etriem cilvces attstbu posmiemiem: zelta, sudraba, vara un dzelzs

laikmetiem. Dafnes prvrana lauru kok (I gr.); mts par Faetonu, Saules

dlu, kas izldzies no tva via ratus un tikko k nav sadedzinjis zemi

(II gr.); par Narcisu, kas noraidjis nimfas Eho mlu, bet iemljies pats

sav attl (III gr.); novele par Pirama un Tizbes nelaimgo mlu (IV gr.);

teika par Niobi, kas lepojusies ar saviem brniem un vius zaudjusi

augstprtgs lielans d (VI gr.); par Kefala un Prokridas greizsirdgo

mlestbu (VII gr.); nelaimgais Daidala un Ikara lidojums (VIII gr.) teika

par Orfeju un Eridiki, mlas mti, kurus ststa Orfejs (X gr.); Keika un

Halkionas uzticg mla (XI gr.).

Skumju elijas - piecas grmatas.

I.grmata tapusi ce uz trimdu. Apraksta vtru Adrijas jr, kas kui

atdzen pie Itlijas krastiem.

5.elij Ovdijs sevi saldzina ar Odiseju. Un uzvar, ka via

liktenis ir vl bdgks, jo nav atpakacea uz Romu.

3.elij apraksta pdjo nakti Rom, un neslpj savu dzio izmisumu.

II.grmat ir k vstule Augustam. Ovdijs aizmirst savu lepnumu un

ldz Augustu aut tam atgriezties. Drmi un pelki Ovdijs apraksta trimdas

ainavu un tds ir ar via dvseliskais stvoklis.

III.grmat Ovdijs apraksta vietjo iedzvotju drmo raksturu.

IV.grmat ststa par to, k viam ncies aizstvties ar ieroci

roks.

Pindars (apm.522-441.g.p.m..)

Grieu klasiis. Dzimis Oratorij, izgltojies Atens, vlk

uzturjies Sirkrs, Akragant. Prvaldjis visus svings koru lirikas

anrus.

Visievrojamks ir epiknijas - slavinjumi uzvartjiem visprjs

grieu sacksts - sporta spls.

Pindara darbi apkopoti 17.grmats. Saglabjus 45 epiknijas 4

grmats, kas sadaltas pc sacensbu vietm:

1) Olimpisks - uzvara Olimpij

2) Ptisks - uzvara Delfs

3) Nemejisks - uzvara Nemej

4) Istmisks - uzvara Istm.

Solons (638. - 558.g.p.m.)

Izcils Atnu politiskais darbinieks. Vi ir vergturu demokrtijas un

to socilo pamatprincipu dibintjs, uz kuriem balstoties attstjs Atnu

demokrtisk polisa. Via dzves laik bija smagas ekonomiski politisks

krzes. krze draudja izvrsties pilsou kar. aj situcij Solons

tika uzaicints k rjtiesnesis un likumdevjs. Turgie tika iegrooti,

Atnu zemnieki atbrvoti no pardu verdzbas. Solona politisk darbba

spilgti atspoguojas via dzej. Via elijas un jambi ir via politisks

darbbas atskaite. Populrs Solons kuva ar eliju Solamnas. Taj vi

aicina atnieus nebt gviem un atkarot megerieiem zaudto Solamnas

salu. Solonam piemita patriotisks patoss, lepnums par savu pilstu,

ldzjtba pret verdzb prdotajiem.

Solamna

Ievad Solons uzrun atnieus aicina c par Solomnas salu, ar

ironiju run par cilvku ltticbu, mubu.

Katrs par sevi js gudri un ldzgi viltgm lapsm,

Tomr, kad sancis bars, sekls un tuks jsu prts.

Vrus ar glaimgu mli js ieceat valdnieku tron,

Vrdi jums viengais mrs, neskatts tikums un darbs.

Solamnas beigs dod it k atskaiti par saviem darbiem. Par to, ka

nav tuku vrdu runtjs, bet solto ir pildjis. Atbrvojis vergus. To

visu pancis ar stingru likumu un taisnbu. Beigs izsaka domu par savu

grto politia likteni, par to, ka tiek vajts. Dod saldzinjumu:

No vism pusm tpc vajts esmu es

K niknais vilks, kam apkrt stjies suu bars.

Alkajs (7.gs.p.m..-6.gs.p.m..)

Dzimis Mitilnes pilst, aristokrtu imen. Via dzves laik

risins asas cas starp dmosi un dzimtas aristokrtiju. Demokrtu uzvaras

rezultt Alkajs ir spiests atstt dzimteni un doties trimd. Alkja lirik

ir gan politisk tematika, gan mlas lirika, dzru dziesmas, himnas. Alkajs

izmanto dadus pantmrus, bet nozmgk ir Alkaja strofa, ko vlk

izmanto Horcijs.

Nav vietas skumjm dzv, ja tm nav nekda jga, labk ir

priecties, baudt dzvi. Ziema saists ar kaut ko nevlamu, nepatkamu,

bet ziedonis ar prieku, dzvbas atgrieanos dab un cilvkos.

Sapfo (6.gs.p.m..)

Dzvojusi Lesbas sal, Miteln vadjusi skolu, kur mcja aristokrtu

meitenm dzeju, mziku, deju. Bdama aristokrte, tpat k Alkajs un

Teognds ir spiesta atstt dzimteni un doties trimd. Kdu laiku dzvo

Siclij. Zias par vias dzvi ir maz un ts ir pretrungas. Vieng

liecba ir vias dzeja. Ir leenda, kas vsta par to, ka Sapfo bijusi

nelaimgi iemljusies un metusies no klints jr. Sapfo izmanto dadus

pantmrus un strofas. Vlk Horcijs izmantojis sav dzej t saukto Sapfo

strofu. Dzej galven uzmanba veltta mlestbai, jaunbai, dzves

priekam. Te pards jtu neviltotba, prdzvojuma dziums, tieums,

spilgta emocionalitte.

No vias saglabjusies Himna Afrodtei. Sapfo Afrodti uzrun k

senu draudzeni, oti tiei, persongi. Te nav nek no patosa, tie ir pirmie

soi dzejnieka profesionalittes ce. Pirmaj da aicina Afrodti palg

savs bds, lai t viu atbrvo no sirdsnemiera, kas vi valda.

Otraj da pardts oti spilgts mlestbas prdzvojuma

atspoguojums. Spilgti, tiei un neviltoti attlotas Sapfo jtas,

mlestba. Varbt pat prk tiei. aj da it k tiek atkailinta vias

dvsele.

Tre, ceturt un piekt da dabas tlojums, ar kuras paldzbu tiek

pardts dvseles nosakojums.

Beigs izskan pesimisms, skumjs par vientulbu, atsttbu.

Jau mness ir zudis skatam,

Un Plejdes sen jau projm (

Nakts vidus, bet laiks iet secen, jo viena, es viena guu.

T nevar rast mieru ne mieg, ne darb, jo visas domas saista kds

jauneklis.

Epitalmijas

Dzres, kres, svinbas, vns, jautrba, lgavaia slavinana, tpat

piemints vndevis Hermijs.

Anakreonts (6.gs.p.m.. 2.puse)

Dzvojis Teos. Vlk pc persieu iebrukuma prceas uz Triju,

vlk uz Grieiju. Samas salu, kur dzvoja tirna Polikrata, tad Atns,

Teslij, kur ar miris. Dzejas tematika ir vienveidga - rotaga

mlestba, dzru dziesmas, te nav jtu dziuma, tieu prdzvojumu, kas ir

Sapfo un Alkaja lirik. Popularitti via dzeja ieguvusi ar asprtgu

rotagumu, gaiu ironiju, improviztorisku vieglumu. Ar hellnisma laiku

izplats anakreontisk dzeja, kas atdarina Anakretonta dzejas formu un

saturu tik tiei, ka nezinot autoru to ir grti atirt oriinlu no

atdarinjuma.

Dzeja ir viegla, rotaga

1. Prieku baudana.

2. Rgtums par vecumu, kas tuvojas.

3. Ironija par mlestbu, kas grib aizbgt, bet nespj.

Arhilahs (7.gs.p.m..)

Dzimis Parosas sal, aristokrta un verdzenes dls, nebdams likumgs

dls, bija zinm mr deklasts cilvks un, trkuma spiests. dzvojis

nemiergu, kara algota klaiotja dzvi, piedaloties kara gjienos jaunu

koloniju ieganas d, nekur neiedzvojies apkrtj vid. Vi pats sevi

raksturo k kara dieva kalpu, kam pazstamas ar mzu salds dvanas.

Kar viam ir eksistences avots. Bdams kara algotnis, lielko dzves dau

pavada dads Grieijas pilstas. Galvenokrt rakstjis elijas un

jambus, mazk sacerjis fabulas. Ts sacerjis divrinds, kur otr rinda

pantmr atiras no pirms. Neviens darbs nav saglabjies pilngi.

Fragmenti liecina par izkoptu valodas lakonismu, izteiksmes ldzeku

daudzveidbu. Via dzej jtama smalka ironija, asi nievjoa satra, k

ar gaiu jtu apdvesta mlas jsma, aicinjums dzves grtbas un bdas

remdt vn. Sav dzej noliedz tradicionlo aristokrtijas morli, td

ar izvljies kara algota dzvi. Par bganu no kaujas laika dzejnieks

ststa aukstasingi ar zinmu paironiju. Via dzej atspoguojas via

dzves filozofijas pamatprincipi: izturba, vriba, apzinans, ka

straujas liktea prmaias ir likumsakargas dzves ritms. Viam piemt

spcgs temperaments, oti tiei un spilgti attlo savas izjtas attieksm

pret dzves daudzveidbu.

Arhilaha elij varonim kauj ldzi ir vns un maize. Un vnu dzerot

tam ps ir atbalsts, bet vns ir atbalsts kauj. nenope par to. ka

vairogs tiek aizmirsts kaujas laik, bet priecgs, ka paa da vesela, kas

bdas par vairogu, to var pagdt jaunu. Tai pa laik aicina droiem un

spcgiem bt, jo tikai drosme un spks ir ldzeklis pret aunumu.

Epodi - eit pards attiecbas starp Dieviem un cilvkiem. Dievu vara

un spja vrot notiekoo, tiest cilvku rcbu.

Trohaji - doma, ka cilvks ir pakauts savam liktenis un viam jdzvo

t, k nolicis liktenis.

Teognids (6.gs.p.m..)

Dzimis Megar. Dzeja ir didaktiska satura ar spilgti izteiktu

politisko ievirzi. Teognids piederja pie dzimts aristokrtijas, kura c

ar dmosu zaudja. Tpc dzejnieks bijis spiests pamest dzimteni un doties

trimd. Savas elijas vi velta kdam jaunietim Kirnam. Savs elijs

vi aicina novrsties no dmosa, kas nav ciengs bt par noteicju polis.

Via dzej ir daudz ironijas un naida pret demokrtijas prstvjiem, kas

bija guvui uzvaru politiskajs un ekonomiskajs cs un sagrbui varu un

bagtbu Megar. Viam raksturga ir spilgta un tlaina valoda, formas un

domas skaidrums.

Elijas

Via elija ir k pamcba, padomu devja kdam jaunietim vrd

Kirns. Un is Teognda pamcbas ir visai interesantas. K galven te

domin doma, nekad nesaistties ar cilvkiem, kas ir trcgki,

neizgltotki par tevi pau, jo no tdiem nekad nav nekda labuma. Saieties

vajag tikai ar tiem, kas no augstas cilts, jo tiem alla galds ir klts un

paldzbu tie nelgs grt brd, bet trcgais nesps paldzt, jo paam

tam kljas grti. Un nevajag paldzt tiem, kas no zemkas iras, jo

atmaksu ir veltgi gaidt. Un sev no viiem tu nek nevari iegt. Labums no

tdiem nav nekds. Savukrt sievu, ja tai naudas ir daudz ir dergi emt no

zemkas krtas. Ar ironiju uzsver, ka manta ir t, kas ir cilvku prtos.

Un krtas nu mantkre jauc!

Un elijas beigs izskan doma, ka labk ir pavisam nepiedzimt aj

pasaul, bet ja esi piedzimis, tad trk tiecies ar nvi, jo kap ir

tkamk nek dzvi baudt.

Publijs Vergilijs Marons (70.-19.g.p.m..)

Dzimis Ziemeitlij, brvo iedzvotju zemkaj sln. Via tvs

pratis uzlabot savu materilo stvokli un ieguvis zemes gabalu Mantujas

pilstas apkrtn. Mcjies Kremon, Miln. Beigs priet dzvot uz Romu,

lai papildintos retorik un zintns. No advokta karjeras, kurai parasti

gatavojs retoru skolas jaunie audzki, nekas neiznca. Vergilijam nebija

oratora dvanu. Vergilijs jaunb jsmoja par neirotiu dzeju un rakstja

liriskus dzejous jaunaj stil, bet vi cenas tuvinties Katullas

stilam, cit un prveido via dzejas. No Katulla mcs rpgo formas

apdari, no Lukrcija dabas izjtu un epikrieu miergs dzves un

pieticbas idelus.

Pc studijm atgrieas mjs. Tuva bijusi mierg lauku dzve.

Vergilija zeme vlk tiek konfiscta, bet pc Mecenta lguma Vergilijs

tiek bagtgi atldzints.

Vergilijs pieslienas Mecenta pulciam. 50 gadu vecum dodas uz

Grieiju un Troju, lai savktu materilus Endai, bet atpakace mirst.

No pirmajiem darbiem Bukolikas, Ganu dziesmas. Par paraugu mis

Teokrita idilles. Vergilijam gani ir tikai maskas. Vergilija eklogas

saisttas ar aktuliem notikumiem, tajs skan t laika politiskie motvi.

I.eklog divi gani Titirs un Milibijs sarunjas. Nelaimgais Milibijs

ir spiests atstt savu zemes strti, kas atdots Oktavina armijas

veterniem. Vi dodas ar kazu baru projm un dzied bdgu dziesmu.

Savukrt Titaram ir izdevies saglabt savu paumu un slav dievu par via

laipnbu.

Titara person Vergilijs tlo pats sevi, un te pirmo reizi ieskanas

Augusta slavinanas motvs. Ganu klusaj idill iekaujas laikmetga

tematika, protests pret pilsou kariem, kuru d jatstj dzimtene.

IV.eklogai ir izteikti politisks raksturs. Vergilijs pareoja zelta

laikmetu iestanos pc kda brna piedzimanas. Jautjums par brnu

(kur?) nav atrisints. Ekloga adresta Asinijam Polionam.

V.eklog gans Mopss dzied par jauneka Dafnida nvi, bet Melnaks Mopsu

mierina un ststa par Dafnida uzemanu dievu skait.

X.eklog apdzied sava drauga Kornlija Galla mlas mokas.

Eklogu formu veido gleznaina daba. Eklogs viss zied, viss ir dzvbas

spka pilns.

Mecenta ierosints Vergilijs raksta Georgikas.

Georgikas - pamcoa poma par lauksaimniecbas galvenajm nozarm

etrs grmats.

I.grmata ststa par zemkopbu (par augsni, aranu, darba rkiem).

II.grmata ststa par drzniecbu (augu, koku audzanu, iru

uzlaboanu).

III.grmata ststa par lopkopbu.

IV.grmata ststa par bikopbu.

Vergilijam lauku temats bijis oti tuvs. Tas bija ar aktuls

Oktivina valdanas laik.

Gerogiku pamatuzdevums bija radt interesi par zemkopbu,

propagandt valdbas plnus.

Georgiks Vergilijs atklti cildina Oktavina remu, jo is darbs

ir viam veltts.

Georgikm par pamatu noderja Hesioda Darbi un dienas. Hsiods

neslpj zemnieku grtbas, bet Vergilijs idealiz to dzvi.

Vergilijs dom, ka laimi var sasniegt baudot kluso dzvi uz laukiem.

Katr Georgiku grmat bez pamcbm ir ar galvens atkpes:

1. tlainais pavasara apraksts.

2. Itlijas cildinana.

3. Oktavina slavinana

4. mts par Orfeju un Euridiki.

Geordiks ir daudz lauksaimniecbas, eogrfijas, astronomijas

terminu.

is zintniskums ir pilngi aleksandrieu gaum.

Eneda

Darbs ieskts 29.gadu vecum, nav pabeigts. Pamat mts par trojieti

Eneju.

Eneda rakstta pc Homra Ilidas un Odisejas parauga. Sastv

no 12 grmatm un sadals divs das. Pirmajs ses apraksttas Eneja

maldu gaitas ldz nonkanai Latij un ts dzv dv par romieu

Odiseju. Pdjs 6 grmatas velttas Eneja cm un varodarbiem Latij,

dv par romieu Ilidu.

Eneja ieraans Latij pc ilgiem klejojumiem pa zemm un jrm

naidgs dievietes Junonas d. Par pilstas dibinanu Latij. Junona lolo

domu likt Krtgai valdt pr tautm. Tpc padzirdjusi par Eneja domu

sagraut Krtgu, via ldz vju dievu Eolu palaist va vjus un aizraut

Eneju. Jupiters mierina Eneja mti Venru, kas uztraucas par dla likteni.

Enejs ierodas pie Krtgas valdnieces Didonas, kas laipni uzem Eneju un

rko par godu dzres. Enejs ststa par dramatiskajiem piedzvojumiem

ceojumos.

Publijs Terencijs Afrs (ap190.g - 159.g.)

Afrs ir pieemtais vrds (friknietis), dzimis Krtg. Rom vi

nokuvis no frikas k vergs un bijis kalps senatora Terencija Lukana mj.

Saimnieks ieinteresjs par apdvinto vergu, izglto to un atlai brvb.

Ternecijs uzturjs diciltgs jaunatnes sabiedrb. Sarakstjis 6

komdijas, kuras visas ir saglabjuas. Grieu oriinlu patnbas

Terencijs saglab labk nek Plauts. Via komdijs t pat k Menandra ir

miergas, bez bufendes, kustgiem vergiem, kontikm. Vi nejauc romieu

un grieu dzves patnbas. Via lugas tpat k Menandra ir

aristokrtiskas. Terencijs ir prks par Plautu, rpga un dzi raksturu

veidoan. Via personi raksturoti dzii, iejtgi. Plauta komdiju vergs

Terencija komdijs tiek atbdts mal. Savedjs pards tikai vien lug

Bri. Hetras nav mantkrgas, prkamas. Attiecbas imens ir labas un

konflikti izceas tikai prpratumu d.

Bri audzinanas problmas.

Dmejam ir divi di, Eshins un Ktsifons. Ktsifons dzvo pie tva uz

laukiem, bet Eshins pilst pie tva bra. Ktsifonam nav daudz brvbas,

turpret Eshns dzvo brvi. Eshons ielauas savedja mj un nolaupa

netiklu meiteni. Tvs par to uzzinot, prmet brlim, ka tas nav stingri

audzinjis via dlu. Bet vlk izrds, ka Eshns meiteni nav nolaupjis

sev, bet gan savam brlim Ktsifonam pc via lguma. Pats Eshns iemljis

vienkru, krietnu atnieti, kuru grib prect.

Vramte oti nopietna luga. Ldzga Menandra rjtiesai.

Jauneklis Pamfls svtkos izvaro godgu meiteni Filumenti, novelk tai

gredzenu un uzdvina hetrai. Pc tva gribas apprec Filumeni. Bet vii abi

nezin, ka vii ir jau tikuies. Pamfils aizmirst hetru un ieml sievu.

Vi aizbrauc mantojuma darans. Filemene atgrieas pie saviem veckiem,

kur viai piedzimst brns. Pamfils atgriezies ir oti sautis, bet

Filumenes mte ierauga hetras pirkstos Filumenes gredzenu un noskaidrojas,

ka Pamfils ir Filumenes brna tvs. Baktida paldz atjaunot imenes laimi.

Komdija ir oti humni varoi - labvlga vramte un sievasmte.

Terencija prologi vairs nav sti libreti, tie veltti literrai

problemtikai, aizstv kontamincijas pamienu, noskaidro plaita

jdzienu, ststa ar par savm problmm: Es esmu cilvks, un nekas

cilvcgs man nav sves.

Plauts (ap 254.- 184.g.p.m..)

staj vrd Tits Maks, pieemtais vrds Plauts dzimis Umbrij.

Pirmais pievras komdijai. no 21 lugas saglabjus 20. Via lugas ir

jaunatisko komdiju prveidojumi. Plauts ir prveidojis grieu lugas gan

pc satura, gan formas. Menandra komdijas ir izsmalcintkas, nopietnkas.

Plauts ir vienkru auu rakstnieks, demokrts. Via komdiju centr ir

vergs, pret kuru Plauts izturas ar simptijm. Plauts maina grieu

jaunatisks komdijas socilo tendenci. Plauta darbos atspoguojas pilsou

aktivitte, optimisms, via varoi ir eneriski, neatlaidgi. Piemrojoties

skattjam vi pastiprina komiskos efektus, iestarpina jautru, piedauzgu

bufandi. Plauts izmanto kontamincijas pamienus, salied divas lugas

vien.

Komisk efekta d Plauts lieto grieu vrdus, izteicienus. Plauta

komdijs ir daudz vairk jautrbas nek jaunatiskajs. Via varoi ir oti

temperamentgi. Tikpat izteiksmgi Plauts tlo sras.

Komismu kpina ar tas, ka vergs biei nostjas poz, kas neatbilst

via stvoklim. Plautam raksturga personu samainana, kam par cloni ir

o personu rj ldzba, izmantoto ar dubultnieka motvu. Komismu vairo

ar apzing skatuvisks ilzijas neievroana. Plauts bagtina jauno

grieu komdiju ar mziku un dziesmm. Via komdijs var pat saldzint ar

msdienu operetm.

Plauta komdijas atiras no grieu paraugiem ar:

1. demokrtisku ievirzi;

2. jautrbu;

3. asprtbu;

4. muzikalitti;

5. Tajs nav dziu domu;

6. nav smalku psiholoisku nianu, konsekventu varou raksturojuma.

Mla krze maz intrigas. T ir raksturu komdija. Centr

psiholoiski labi izveidots skopua Eikliona tls. Vi atradis pavard

mla krzi ar zeltu, zaud dvseles mieru, kst skops un dzvo viens

bails, ka tikai kds negrass nozagt viam naudu. Medagars bildina

Eikliona meitu Fdru. Tau vi nezin, ka to pavedis via msas dls

Likonids un, ka via gaida brnu. Mla krzi nozog Likonida vergs un

Eiklions mekl zagli, kliedz, vaiman. Vi grieas pc paldzbas pie

skattjiem, bet ar to vid ir zagi. Likonids ierodas pie Eiklonda, lai

atztos grk un ldz via meitas roku. Komisms izraiss taj brd, kad

Eikliona dom, ka Likonids run par nozagto krzi nevis via meitas

paveanu. Eiklions atdabn savu krzi atpaka. Likonds apprec Fdru,

Eiklions, lai atgtu sirdsmieru atdod zeltu znotam.

Lielgais karavrs

Varonis ir muis, sev iemljies algotnis ar prsplti svingu

vrdu Pirgopoliniks (Tirgou un pilstu uzvartjs). Vi liels ar

saviem fantastiskajiem varodarbiem, kurus viam sagudro via piedzvotjs

Artotags (Maizes grauzis). Veselus leionus tas aizp ar vienu elpas

ptienu, vien dien izncinjis simtus cilvku, ar vienu sitienu salauzis

zilonim kju. Jtas apmierints, ja kds apbrno via skaistumu, drosmi,

piekrianu pie sievietm. Pats sevi dv par Venras mluli, bet stenb

ir gvs, izvirtis.

Komdijas 1.daa risins Efesas pilst, Pirgopoliniks no Atnm

atvedis sev gstekni - nolauptu meiteni Filokomasiju. Efes ierodas vias

iemotais, lai to glbtu un apmetas blakus Pirgopolinika mjai. Meitene

izmantodama slepenu eju satiekas ar savu iemoto.

2.da kda skaista sieviete uzdodas par kaimia sievu un atzstas, ka

neprtgi iemljusies Pirgopolinik. Tas jtas oti glaimots un atlai

mjs savu nolaupto Filokomasiju, apbalvodams ar bagtgm dvanm. Tad

vi dodas pie sievietes, kas viu it k dievina, bet ierodas kaimiu mj,

vi tiek nelgi piekauts.

ai lugai nav stingras kompozcijas. Intriga ir taj da, kad

piekrpj Pirgopoliniku, jo pastv tau slepen eja pa kuru meitene tpat

var aizbgt. Tpc dakrt eit saskatma kontamincija.

Viltgais vergs - Pseidols, pieder pie intrigu komdiju tipa.

Atjautgs, viltgs, izdom neprspjams. darbba norisins Atns,

divu kaimiu mju prieka. Vien dzvo Simons ar dlu Kalidoru, otr

savedjs Balions. Kalidors atzstas Simona vergam Pseidolam, ka ml hetru

Fniku, Baliona verdzeni. Fniku ir jau nopircis kds meedonieu karavrs

par 20 minm, no kurm 15 minas ir jau samakstas. Pseidols nolemj paldzt

Kalidoram, kaut ar zobojas par to. Vi uzemas vienas dienas laik

sagdt 20 minas no paa Kalidora tva. Vi izdod likumu: Bstieties

odien no manis un neticiet man!. Pats Simons apsola kaimiam dod 20

minas, ja Pseidolam izdotos ar viltu dabt jaunavu. Ierodas meedoniei

karavra vstnesis harpags. Pseidols izvi tam vstuli, atdod cilvku, kas

dabn par vstuli Fniku un atdod to Klaidoram. Kad bldb atkljas

savedjs ir spiests samakst karavram, bet Simons par Poseidola viltbu

vl samaks 20 minas tam. Tas irgjas par savu saimnieku, piedzeras un

smejas.

Amfitrions - vieng luga ar mitoloisku sietu.

Jupiters Tbu varoa Amfitriona izskat iekst pie via sievas

Alkemnas un pavada ar to nakti. Jupiters bija pamis ldzi Amfitriona

verga Sasija izskat Merkuriju. Tad ierodas stais Amfitrions ar vergu un

skas prpratumu virkne, jo uz skatuves ir divi Amfitrioni, divi Sasiji.

Alkemnei pc tam piedzimst reiz divi di: viens no vra, otrs no

Jupitera.

Dvi

Komdija par briem, kuru apbrnojam ldzba rada dadus

prpratumus.

Plauta valoda ir bagta ar alitercijm, vrdu splm.

Eiripds (484.-406.g.p.m..)

Via dairade nosldz klasisks drmas attstbu. Dzimis Salamnas

sal. Bijis dzii izgltots cilvks par ko liecina via tradijas. Mljis

dabu, klusumu, vientulbu. Ir saukts par filozofu uz skatuves, jo via

darbos ar daudz prdomu atziu. Eiripds nav piedaljies sabiedriski

politiskaj dzv, nav ar iemis nekdu valsts amatu. Savos darbos vi

tomr atsaucas uz svargkajiem notikumiem un valst. Sav m pdjos

gadus pavadja Meedonij tur mira 406.gad pirms msu ras.

Savu augstko uzplaukumu via dairade sasniedza Peloponesas kara

(431.-404.g.) gados (t bija ca starp Atnu un Spartu, un kara orbt

bija ierauta visa Grieija). Savos darbos Eiripds attlo politisks un

socils pretrunas, kas radja asus konfliktus starp demokrtijas un

aristokrtijas spkiem. Vi nosoda k Spartas t ar Atnas cu par

politisko varu vis Grieij, kas ar izraisja 27 gadus ilgo Peloponesas

karu. Viam tuvas ir ar sofistu visu vrtbu prvrtanas metodes.

Eiripids vr pret sievietes beztiesisko stvokli - Mdeja, Hipolits.

Pret seno tradiju kaitgumu _ Elektra, Orests, Ifignija Auld pret

dievu netaisno rcbu. Hioplits, Ions, tpat risinja socilo jautjumu

- Trojietes, Ions.

K dramaturgs darbojies 50 gadus, bet tikai piecas reizes ieguvis I

vietu dramaturgu sacensbs. Tas izskaidrojams ar to, ka Atniei nevarja

pieemt visus jaunos jautjumus via darbos, kas bija oti tuvi sofistu

filozofijai. Toties Hellisma period un Romas varas gados Eiripda

dairade bija oti populra. Ir saglabjuas 17 tradijas un viena satru

drma Ciklops.

Tradijas: Mdeja, Hipolits, Trojietes, Helna, Orests,

Elektra, Ions, Ifignija Auld, Bakhanietes.

Eiripds pau uzmanbu pievr sievietei, ts psiholoijai, jtu

prdzvojumiem. Vi rdjis to attstb, izaugsm. autors ir pievrsies

ar sadzves tematikai un tas bija prieknoteikums jaunatisks komdijas

attstbai. Tas, ka Eiripds prata iedziinties cilvka psiholoij,

pardt dvseles clumu, varou cilvciskumu, tuvina via dairad

msdienm. Via varoi nav viengabalaini, tajos ir iekjs pretrunas, ca

paam ar sevi. Un tas ir tas jaunais, kas pards Eiripda dramaturij.

Vi savs tradijs ir pamazinjis kara lomu darbbas risinjum. Kara

partijas padziina drmas idejas izpratni, izsaka autora prdomas, nevis

virza darbbas attstbu, bet pastiprinta loma ir dialogiem. Tie savukrt

veido diskusijas formas. Eiripds labi prvalda formu: prolog das rinds

ievada lastju notikumu situcij, epilogs ststa par to tlko likteni.

Eiripda ietekm attstjs jaunatisk komdija Grieij, Rom. Un ar

romieu komdijas starpniecbu Rietumeiropas sadzves drma.

Mdeja

Izmantots mts par argonautu braucienu un Kolhdu pc zelta aundas.

Kolhda valdnieka meita burve Mdeja iemljusies argaonautu vadon Jason

un paldz viam iegt zelta aundu, un izglbs viam dzvbu. Via bg kop

ar Jasonu no Kolhdas uz Tesliju, kur Jasons cer atgt nelikumgi atemto

valdnieka varu. Izmantojis mitoloijas sietu Eiripds veido imenes drmu.

Mdejai un Jasonam ir divi dli, bet Jasons nolmis atstt imenei un

apprect Korintas valdnieka meitu Glauki. Mdejas izmisums priet naid,

kad via uzzina, ka Jasons imeni atstjis materilu apsvrumu d, Mdeja

mekl tdu atriebbas veidi, kas visvairk spintu Jasonu.

Mtes mlestba un atriebes kre - o jtu konflikts veido tradijas

galveno saturu.

Prolog aukle ststa par to, k Mdeja mljusi Jasonu, via d

pametusi dzimteni, tuviniekus un atbraukusi tam ldz. Par to, ka Jasons

saietas ar Kreonta meitu un taiss to prect un par Mdejas lielajm

bdm, kas robeojas jau ar naidu. Bet audzintjs ststa par vl lielku

nelaimi, kas Mdeju sagaida. T ir Mdejas un brnu izraidana no valsts

ar Kreonta pavli. Mdejas naids vras ar pret brniem un aukle uzskata,

ka labk tiem nerdties mtei acs. Mdeja nolo, ka precjusi Jasonu,

via d pametusi imeni. Koris viu mierina. Mdeju mc dzves apnikums,

bezcerba. Mdeja run par sievietes bezcergo likteni, par vias vlmi un

nodomu atriebties. Tad ierodas Kreonts, kur pazio, ka Mdejai no via

zemes jaiziet, lai Mdeja nevartu nodart aunumu via meitai. Mdejai

vienas dienas laik jpamet pilsta, jo citdi to gaida nve. tau Mdeja

ir aj vien dien ir izplnojusi atriebties., nogalinot Jasonu, Kreontu

un via meitu. Bet Mdeja ir apdomga un viltga. Via apsver visus

variantus. (Mdejas tvs ir Saules dieva dls).

Koris dzied par sievieu grto stvokli un par vru prestbm,

nelaimi, kas prsteigusi Mdeju. Ierodas Jasons un saka Mdejai, ka via

pati ir vainga, ka viu izraida. tomr izsaka, ka viam rp brnu nkotne.

Savukrt Mdeja izsaka visu ko dom par Jasonu. Sarun Jasons atklj, ka

materilu apsvrumu d pametis Mdeju un piedv materilas rpes par viu

un brniem, bet Mdeja noraida via piedvjumu. Koris dzied par to, kdas

spes jcie pieviltas, nelaimgas mlestbas d. Cik smagi ir vilties

kd, kam tu vienmr esi uzticjies. Mdeja negaidot satiek Atnu valdnieku

Egeju. Tam nav brnu. Mdeja ldz viam patvrumu, soldama, ka zina tdas

zles, kas ldztu pret Egeja nelaimi. Egejs dod patvrumu Mdejai un t

ldz galam izplno atriebbas plnu. Koris slav Atnas. Koris mina

atrunt Mdeju no savu brnu noslepkavoanas. Mdeja ataicina Jasonu un

pazio, ka atzst via rcbu par pareizu un ldz atstt brnus Korint, jo

grib doties trimd viena. Mdeja ar brniem sta lgavai savu lgavas trpu

un diadmu. Saules dieva dvanu. T ir saindta. No ts aiziet boj gan

lgava, gan vias tvs. Tda ir Mdejas atriebba. Koris izsaka prdomas

par brnu nozmi cilvka dzv. Ierodas zinesis no pils un ststa par

notikumiem, kas tur risinjuies. Mdeja to uzklausa ar neslptu prieku,

bet vl viai padom nogalint savus brnus. Ierodas Jasons, bet ir jau par

vlu, jo virs nama pards sprnotu pu rati, kuros atrodas Mdeja ar

brnu liem. Jasons nold Mdeju, izmisis par brnu nvi. Starp abiem

risins asa saruna. Mdeja aizbrauc pa ratos.

Ifignija Auld

Grieu floti, kad t devs karagjien uz Troju aizkav pilngs

bezvj. Pie t ir vaings Agamemons, kur novis Artemdas stirnu un

izsaucis dievietes dusmas. Priesteris Kalhants zio, ka jziedo Agamemons

meita Ifignija, tad dievietes dusmas rimsies. Iekju pretrunu mocts tvs

nosta sievai un meitai vstuli, lai ierodas pie via it k, lai atdotu to

Ahilejam par sievu. Vlk vi to nolo un sta otru vstuli, kur

aizliedz doties ce. Bet otra vstule nesasniedz adrestus, jo Agamemona

brlis Menelajs to aiztur. Tad notiek ass strds starp briem. Tradij

iezmjas Ifignijas tls attstb, kad Ifignija ierodas kara nometn, t

ir priecga, jo dom, ka salaulsies ar slavenu varoni Ahileju, bet ir

izmisusi uzzinot, ka to gaida nve. Ldz tva lastbu. Ahilejs ir

sautis, ka via vrds izmantots, lai ievilintu meiteni nometn un nolemj

glbt Ifigniju. Nometn draud izcelties kar, jo karaspks pieprasa

Ifignijas upuranu. Ifignija iziras par nvi, lai glbtu daudzu citu

bojeju un lai griei gtu uzvaru. Agamemons raksta vstuli, lai neved

Ifigniju un aizkav to, ja t ir ce uz nometni.

Menandrs (342.-294.g.p.m..)

Dzimis ievrojam, bagt imen. Guvis labu izgltbu, bija filozofa

Teofrasta skolnieks. Via darbs Raksturi ir ietekmjis Menandra dairadi.

Par politiskajiem uzskatiem konkrtu ziu nav, bet Menandrs bija negatvi

noskaots pret monarhiju. Pievras galvenokrt sadzves jautjumiem,

imenes problmu risinjumam. Turpina Eiripda tmu par sievietes stvokli

sabiedrb, izlikt un atrast brna motvs, maz cilvka dzve un

liktenis. Via darbos ir dzi humnisms, prdomas par reliiju un iztika

jautjumiem, cilvku attiecbm. Viam pieder teicieni

Cik skaists ir cilvks, ja vi patiesi ir cilvks

,,, nav jpiekpjas auniem cilvkiem, bet vajag tiem pretoties, lai

dzv viss nesagrieztos.

Vairk par 100 komdijm (105-108). Tikai 20 gs. atrasti iptes

papirusos fragmenti no rjtiesas, Varonis, Nogriezt matu pne,

Samiete, Sikionietis.

Savukrt komdijai ga trkst tikai dau rindiu. Menandra

komdijas pc sieta struktras nav viendas. rjtiesa un Nogriezt

matu pne ir sareta intriga, spilgti un psiholoiski dzii veidoti

raksturi. Tie nav trafareti, jaunatisks komdijas tli (skopais vecis,

viltgais vergs, nevargais jauneklis), bet gan neparasti t laika

sabiedrbai (Pamfilas un Abratonas raksturi). Dramatiskajs sacensbs

pirmo vietu ieguva septias reizes. Darbi via dzves laik nebija sevii

populri. Laikam jau tpc, ka tajs bija stilistiski izkopta valoda,

atteikans no komisma un bufandes, nopietns saturs, ar prdroas domas.

Menandrs izvirza morls prasbas k sievietm t vrieiem. Iedroins

pardt hetru prku par kdu no brvajiem cilvkiem. Via darbi ietekmja

Plauta un Terencija darbus. Ar Romas komdijas starpniecbu Menandra

dairade ietekmjusi ar Rietumeiropas komdiju.

ga - cilvku ndjs.

Knemons nst cilvkus, jo ir dzii prliecints, ka visi cilvki ir

auni, bet nejaus gadjums liek maint uzskatus. Pns ststa par Knmona

dvainbm, par patnjo dzvi, naidu pret cilvkiem. visvairk ienst

kaimius, tad bijuo sievu, dzvo kop ar meitu. Sastrats satiek Knmona

meitu un ieml to, bet meitene ir hetra. Sastrats stjis uz Knmona mju

Piriju, lai uzzintu kaut ko tuvk par meiteni, bet Pirijs tiek izdzts un

Knmons to nomt ar akmeiem, mla pikm, bumbieriem. Otrreiz ieraugot

Sastratu Knmons gan ar akmeiem vairs nemet, bet ir oti nelaipns.

Sastratam neizdodas t ar neko sarunt, bet vi run ar jaunavas brli

Georgiju. Georgijs uzzinjis Sastrada nodomu prect via msu nolemj

paldzt. Ar vi negatvi raksturo savu patvu. Sastrats uzzina, ka

Knmons atdos tikai tad savu meitu, ka znots bs ldzgs rakstur vim.

Sastrats ar mina strdt uz lauka, bet pirmaj dien neveicas. Bet tad

nca kds gadjums, kas paldzja Sastratam. Kdu dienu vec kalpone bija

ielaidusi spaini ak, via gribja to izvilkt, bet virve prtrka un ar

kaplis iekrita ak. Knmons, gribdams izvilkt spaini un kapli, pats iekrt

ak. Tad atsteidzas Sastrats un Georgijs un izvelk Knmonu. Knmons atzst,

ka ir kdjies domdams, ka var dzvot vi bez cilvkiem. Visu mantu

novl Georgijam. Ar savu meitu uztic tam un Georgijam jizvlas precinieks

msai. Tad Sastrats ldz atauju savam tvam prect Knmona meitu un tas

piekrt, bet nepiekrt izprecint savu meitu Georgijam, bet beigs piekrt

ar tam. Sastrots liek tvam pie sirds, ka t nauda, kas tev pieder vienam

un ja ts ir daudz nenes prieka Bet t var paldzt kdam citam kam t

varbt ir oti nepiecieama. T var dart kdu laimgu. Komdija beidzas ar

divkrm kzm. Vergi kaitina Knmonu to traucdami un vaicdami pc

dadiem traukiem, ldz beidzot tas padodas un auj sevi aizvest uz kzm.

rjtiesa

Vergs Davs atradis izliktu brnu, vi grib to paturt un atdod otram

vergam Sirsikam, bet drglietas patur sev. Sirsiks pieprasa ts, jo ts var

paldzt atrast stos brna veckus. Strdu izir Harisija sievastvs

Smirkins, kur padzirdjis par znota izlaidgo dzvi ieradies noskaidrot

imenes nesaskau iemeslus.

Lucijs Anejs Seneka (dai gadi p.m..- 65.g.m..)

Lucijs Anejs Seneka, vidjais no trim Senekas Veck dliem, dzimis

Spnij, Kordubas pilst (tagad Korova), bet uzaudzis Rom. Guvis reorisko

izgltbu, nodarbojies ar filozofijas studijm. Via uzskatus veidoja

Sotions, Attalla, Fabians. Seneka ir stoitiu jeb jaun stila prstvis.

M.. 20-jos gados Seneka pievras sabiedriskajai darbbai, uzstjas ar

tiesas runm. Smagi saslimts un dodas uz ipti rstties. 30-jos gados

darbojas k advokts Romas tiess, bet via pankumi izraisa imperatora

Kaligulas skaudbu. aj laik rodas darbi. Par dusmm - veltjums

veckajam brlim, Mierinjums Marcijai - veltta vsturnieka Kremcija

Borda meitai.

Pc imperatora Klaudija nkanas pie varas, intrigu rezultt Seneka

tiek izstts uz 8 gadiem trimd uz Korsiku. Tur Seneka nodarbojas ar

filozofiju un literatru. Rodas: Mierinjums Helvijai - veltts mtei,

Mierinjums Polbijam, Par dzves slaicbu. aj laik skas darbs

pie tradijm. 49.gad Seneka tiek atsaukts no trimdas un iecelts par

faktisko imprijas prvaldtju Neirona valdanas skum. Saraksta Par

lsirdbu. 56.gad kst par konsulu. aj laik kst oti bagts, kas

ir pretrun ar via uzskatiem, ka vi neatzst materils vrtbas par

noteicoajm. Tas izraisja nepatiku pret viu. 62.gad via ietekme uz

Neironu beidzas un vi turas tlk no galma intrigm. Saraksta: Par

atptu, Par labdarbu:, Dabaszintniskie jautjumi, Morls vstules

Lucijam - labkais Senekas darbs. 65.gad rodas nesaska starp Seneku un

Neironu, kur pavl Senekam izdart panvbu, ko vi ar izdara. Kop ar

viu nvi iet via sieva un brlis.

Seneka dairad ir divas daas:

1) Sacerjumu dzeja;

2) Sacerjumi proz.

Tradijas

Tradiju rakstanai Seneka pievras trimdas gados. Ir desmit

tradijas:

Trakojoais Herakls, Trojietes, Fniietis, Mdeja, Fdra,

Edips, Agamenons, Tiests, tiesi Herakls, Oktvija, kas gan nav

paa Senka darbs, bet gan kda via sekotja. T ir vieng ldz mums

nonkus tradija no romieu dzves. Vsta par Neirona sievas Oktavijas

nogalinanu pc imperatora pavles un Neirona apprecanos ar Popeju.

Viens no trim galvenajiem personiem tradij ir pats Seneka. Via

tradiju sieti un tli ir aizgti no grieu mtiem un grieu (Euripda,

Sofokla, Eshila) tradijm, bet jauns ir sietu un tlu traktjums. Via

tradijas saraksttas jaun stila ietekm, un tas ir piemis dramatiska

sieta attstbu un raksturu izstrdi. Seneka saglab monologus, dialogus,

kora partijas, kas iedala tradiju piecos clienos. Bet izmaina tradijas

struktru, varou traktjums, paa termina traiskais raksturu.

Par labko tradiju tiek uzskatta Mdeja, kurai par pamatu emts

Eiripda darbs. Tradija ir bez ievada, jo Seneka uzskata, ka lastjam ir

zinms mts un darbojos personas, k ar finls. Un via varone jau

skum ir tda, kdai tai jbt beigs. Jau skum t ir tlota k aun

burve, kas gatava jebkdam noziegumam. Monologam seko kora aicinjums, kur

veltts jaunlaultajiem - Jasonam un Krusai - Korintas valdnieka Kreonta

meitai. Otraj clien Mdeja run par atriebbu, tau ne pret Jasonu, kuru

via grib saglabt k savu vru, bet gan attiecb uz Krusu un vias tvu.

Tad Mdejas saruna ar Kreontu. Tau Seneka Kreonts ir tipisks tirns, bet

Mdeja veikla advokte. Mdeja izldzas, lai netiktu izraidta tlt, bet

dienu vlk. Treaj clien aukle raksturo atriebes premto Mdeju. No

sarunas ar Jasonu Mdeja saprot cik oti vi ir pieries brniem, un

treo reizi ieskanas Mdejas doma par atriebbu. Koris dzied par Mdejas -

mlestb pievilts naida spku, atgdinot argonautu piemekljus

nelaimes. Ceturtais cliens sastv tikai no diviem monologiem: vec aukle

ststa par tai, ka Mdeja izlietodama dads burves mkslas, saind

dvanas un ar brniem nosta ts Krusam un vias tvam. Piektaj clien

ierodas stnis un pazio ar abu nvi. Seko gar Mdejas monologs, kur t

izplno turpinjumu savai atriebbai. Pards doma par brnu nogalinanu.

Bet Mdej nerisins iekj cna starp mtes un pievilts sievas jtm,

mlestbu un naidu. Mdeja nogalina vienu dlu. Grieu tradijs

slepkavbas nerisinjs aiz skatuves, bet Seneka Mdeja slepkavo uz

skatuves. Satriecoas ir tradijas beigas, kad ierodas Jasons un viam

redzot Mdeja uzkpj uz jumts un acu priek nogalina otru dlu. Pabeigusi

savu darbu Mdeja uz Zvaigaina pa sprniem aizlido debess. Seneka

Mdeja ir vienkrka. Vienkrota ir ar Mdejas attieksme pret vru.

Eiripida Mdeja auj izsekot saviem prdzvojumiem, tad Seneka tlo tikai

atriebes kri. T rezultt tls kuvis vienkrots. Samazints darbojoo

personu skaits, darbba kuvusi vienkrka. patnba raksturga visai

Seneka dairadei. Vi neizvirza problmas, nerisina konfliktus. Vi ar

savs tradijs paliek filozofs stoiis, kas pasauli uztver k akla

nepieldzama liktea izpausmi, kuram cilvks var pretstatt nesalauamu

gara stingrbu, gatavbu vajadzbas gadjum mirt. Cas rezultts Senekam

ir vienaldzgs.

Senekam pirmaj viet ir ausmu sieti, ar meongiem kaisles,

izmisuma, izndanas alku tlojumiem. Biei darbba tiek risinta uz

drmas dabas ainas fona. Seneka tli ir milzga spka un kaislbu cilvki.

Un tikai atsevis momentos tie ir apveltti ar maigm jtm un tajos

bros atkljas smalks psiholoiskais tlojums. Via varoi neatklj sevi

darbbas gait, viai jau skum ir tdi, kdiem tiem jbt beigs. Te nav

tlu raksturu izaugsmes. Vienveidgi ir personi. Ja tas ir valdnieks, tad

noteikti tirns un blakus kds cietjs. kas ir gatavs panest visas

prestbas. Un ja vajag ar mirt. Visi ie cietji - vai tie ir pieauguie

vai brni, ir apveltti ar viendu domanas, sprieanas lmeni. Vii mazk

prdzvo pai, bet vairk ststa par saviem prdzvojumiem. Seneka

tradijas nav domtas tetriem skattjiem, bet gan lastjam,

klaustjam. Seneka tika bija humna un balstjs uz prtu un ticbu

cilvka gara varenbai.

Prozas darbi

1. Traktti par morli, filozofiskm tmm

Par dzves slaicbu

Par laimgu dzvi

Par dvseles mieru

Par lsirdbu

Par dusmm

2. Literrs vstules

Vstules Luclijam - visplak izpauas Senekas filozofiskie

uzskati.

3.Mierinjuma vstules - konsolcijas

Mierinjums Helvijai

Mierinjums Polbijam

Mierinjums Marciaji

Seneka prdomas saists ar gargs dzves un praktisks morles

jautjumiem. Seneka ir stoiu filozofijas jaunk perioda prstvis un

viu filozofija sastv no: loikas, fizikas, tikas. Seneka pai pievras

tikai. Un galvenais aj mcb - dzv saska ar darbu. Tikums k gribas

un darbbas pareiza izpausme tiek pretstats baudai. Izdala etrus tikumus:

1) sapratne par labo un auno;

2) drosirdba - dvseles stiprums;

3) pasavaldans;

4) taisnba.

Savos spriedumos biei vien nonca pretruns. Via filozofiskais

uzdevums bija - iemct dzvot un iemct mirt, sniegt iekju dvseles

neatkarbu un dvseles mieru. Gandrz nav pozitvu laikmeta prstvju

piemru. Atklj sabiedrbas dzves trkumus, stenbu, zemiskumu,

nabadzbu. Atzst visu cilvku vienldzbu. Vergs var iekji bt

neatkargks, brvks un bagtks par savu saimnieku. Necie pli. Brvs ir

tas, kur ir gargi bagts. Tas, kur nav sasniedzis gudrbu vai netiecas

pc ts ir vergs. Cilvku krietnu dara nevis izcelans un mantas

stvoklis, bet gan dvseles stvoklis.

Par Senekas idelu kuva nevis republika, kuru vairs nevarja

atjaunot, bet taisnga imperatora vara. Ldzjtba: trkums ir kritrijs,

kas ir labu valdnieku no tirna. Seneka pau savu riebumu pret tirniju

un ar karavra profesiju. Uzsver, ka mantkrba, greznba samait cilvku.

eit vi nonk pretrun ar sevi, bet lai pretrunas mazintu starp morles

principiem un to stenoanu, Seneka biei atsaucas uz cilvka rakstura

vjumu, uz to, ka visi cilvki ir grcgi. Seneka noraidoi izturas pret

reliiju. Via un kristietbas pasaules uzskati cilvka un via spju

vrtjum ir diametrli pretji. Ja kristietbai cilvks ir vja btne, tad

Seneka cilvks var nostties ldzs dievam.

Visa dzve - gatavoans nvei.

Seneka par bdm saka: Prmrgas bdas ir pretdabiskas, viltgas,

apkaunojoas, tm nav pamata.

oti labs darbs ir Prirboans (t.i. par Iesvtanu mua

krt, irbis - tuka galva, muis). Savos filozofiskajos trakttos maz

izmanto klasisko filozofisk dialoga formu. Biei ir mints adrests runai,

bet t nemaz nav konkrta persona. Seneka labi izprata cilvku iekjo

btbu, daudzveidbu. Vi labi prvalda strda un pierdjumu mkslu.

Izmanto saldzinjumus no dads dzves jomam, daudz ir oti spilgti un

tlaini. Bauda - ir kaut kas zemisks, verdzisks, nevargs, nepastvgs, ts

mjoklis ir krogi, dzertuves. Tikumbu var atrast templ, t aizstj mrus,

t ir putekaina, tulznaina roku da. Cilvku kam uzbrukuas bdas Seneka

saldzina ar kuinieku vtras laik. Cilvka dzve - t ir kara nometne.

Tam kas neko nedara, diena lieks gara.

Ja gribi tikt mlts, - mli.

Gribou liktenis ved - negribou - velk.

Rodas Appalonijs (295.g.p.m..- 215.g.p.m..)

Dzimis ipt, Aleksandrij, tur ar nodzvojis lielko ma dau,

ieguvis vispusgu izgltbu. Bijis Aleksandrijas bibliotkas przinis un

tromantinieka Plotemaja III Eiergeta audzintjs. Jau agri interesjies

par klasisko grieu literatru un pats pievrsies literrajai darbbai.

Literram naidam pievienojs persongais konflikts ar skolotju Kallimahu,

kas beidzs ar to, ka Appolonijs atstja Aleksandriju un apmets uz dzvi

Rodas sal, no turienes ar clies via literrais vrds - Rodas

Appolinijs.

Sarakstjis darbus par Hsiodu, Arhilahu, Kolofonas Antimahu. Tpat

darbu Pret Znodatu. Bet nozmgkais darbs ir Argonautika. Via

lielkie darbi raksturo viu k mctu dzejnieku, dzejnieku - zintnieku.

Argaonautikas raans pamat ir Appolonija strds ar savu skolotju

Kallimahu, jo tas negatvi izturjs pret minjumu atjaunot varoeposu

tradcijas. Vi uzskatja, ka varoeposi ir novecojui, bet k pierdjumu

pretjam Appolonijs saraksta Argonautiku. Ts pamat ir slavenais mts

par argonautu braucienu pc zelta aundas. Tam raksturga sa, nevainojama

dzejas forma. Par savu darbu tika oti asi kritizts no Kallimaha puses un

ir spiests doties trimd. Apmetas uz dzvi Rodas sal un dv sevi s

jauns dzves vietas vrd. Appolonijs izsmja Kallimahu epigramms,

savukrt tas sarakstja ironisku darbu Ibiss. Argonautika taj laik

cieta neveiksmi, jo Appolonijs bija sev nospraudis neiespjamu mri -

savienot aj darb varoeposu un hellnisma literatras pamatprincipus.

Argonautika

Arhamn valdja Atamants. No mkou dieves Nefeles tam bija divi

brni - Helle un Frikss. Atamants atstja Nefeli un apprecja no, kura

neieredzja vra brnus un gribja tos pazudint. Via liek apst laukus ar

sakaltum sklm, kas neizdgt un td iestjas bads. Atamants ldz

padomu pie Delfu Orkula, bet pc no pavles sti pazio, ka Orkuls liek

stt Friksu, lai to upurtu dieviem. Atamants ir spiests iekrist. Tad

atlido Nefeles zeltvilnas auns aizved Helli un Friksu uz ziemeiem.

Lidojuma laik Helle iekrt jr, bet auns nolaias Kalhid, kur mt Aits

saules dieva dls. Vi uzem Friksu pil, audzina, apprecina ar savu meitu

Halkiapi. Aunu upur Zevam, bet aundu pakar Oreja svtbirz, kur to sarg

milzgs pis.

Zias par aundu izplatjs vis Grieij. Frikss un Atamanta

pcncji zio, ka via labkljba ir atkarga no aundas. Atamanta brlis

uzce Iolkas pilstu, kur pc via nves valda Aisens, bet via brlis

Pelijs atem troni. Kad Aisena dls Jsons izaug, vi pieprasa, lai Pelijs

atkpjas no troa. Pelijs sola to dart tikai tad, kad bs atvesta zelta

aunda, jo cer, ka Jsons aizies boj. Jsons ar Atnas paldzbu uzbv

kui Argo, sapulcina dikos varous sev par ceabiedriem (Hrakls,

Kastors, Orfejs, visi varoi tiek aprakstti, tpat viu izcelanos). ie

varoi tiek nosaukti par argonautiem. Viiem paldz - Hra, Atna,

Apollons. Hra izmanto Jsonu, lai atriebtos Pelijam. Atna grib paldzt

kuim ce. Apollons grib paldzt sakar ar seniem priekstatiem par

Apollonu k saules dievu un zelta aundu k saules simbolu.

Jsons atiras no varoiem ar savu fizisko skaistumu. Vi ir

argonautu vadonis, bet Hrakls ir prks. Kad kuis dodas jr Jsons ir

nomkts. Orfejs kitras pavadjum dzied par olimpa valdniekiem. Tad tiek

aprakstta pastans Lamenas sal, kur dzvo tikai sievietes, kas ir

pametuas savus vrus to neuzticbas d. Visur valda prieks. Jsons ieml

Lamenas salas valdnieci Hipsipili. Tikai Hrakla prmetumi liek argonautiem

atkal doties ce. Tlk vii ierodas Kizikas pussal un tur cns ar

serocgajiem miliem. Msij Hlu mea nimfas ierauj avot. Hrakls dodas

viu meklt, bet argonauti aizbrauc bez via, jo t ir Zeva griba.

Daudz ir dabas, eogrfijas un etnogrfijas aprakstu, uz t fona

izceas emocionlas epizodes. Zevs Fnejam atmis redzi un uzstjis

harpijas, kas viam atem dienu. Argonauti ts padzen un pareis pareo

argonautiem nkotni. Tos gaida ilgs ce. Kolhd tiem vars paldzt tikai

Afrodte. Pareojums ir oti gar (100 rindas) Argonautiem nkas cnties

ar ar jras stihiju. Te paldz Atna. Tlk dominjo ir mlestba.

Treaj da darbba risins gan uz zemes, gan Olimp. Argonauti ir

ieraduies Kolhd un Hra un Atna apsprieas k paldzt Jsonam un ldz

Afrodtes atbalstu. Via labprt paldztu, bet tas nav vias spkos, jo

jrun ar pau Erotu. Afrodte ir Erota mte. Erots negrib paldzt, bet

kad viam piesola sen krotu rotalietu vi ieauj Mdejai bultu tiei

sird, Ar to paldzba beidzas. Kad argonauti ierodas Aita pil un ldz

aundu, Aits liek tiem pildt neiespjamus uzdevumus, jo cer, ka Jsons

tos pildot ies boj.

Argonauti ldz paldzbu Mdejai. Jsona un Mdejas tikans notiek

pie Hekates tempa. Mdeja pamca Jsonu k uzvart. Jsons izpilda Aita

noteikumus, bet saprot, ka tas labprtgi nedos aundu un to slepus paem.

Aits sarko pakadzanos. Mdeja grib bgt ar Jsonu uz Grieiju, bet to

nevada mlestba, via ir citda - auna burve. Tiek nogalints Apsirts un

tas izraisa Zeva dusmas. Jsons un Mdeja nevar doties ce trk pirms tos

nav stjusi Kirke. Atpaka ce ir pa tm viet, kas aprakstts Odisej

(Skillu, Haribadu, Sirnu salu). Ierodas kolhdiei un prasa izdot Mdeju,

Jsons un Mdeja salauljas, lai Medejai nav jatgrieas Kolhd. Bet

laulba nav laimga. Atpakace argonauti nonk frikas tuksnes, nonk

Kt, kur uzvar milzi Talasu, c ar dens stihiju no kuras izglbj

Apollons un Atgrieas Egirs sal.

Dairades patnbas:

1. Mitoloisk materila ldzba Homra un Appolonija eposos.

2. Bagtgs mitoloisks materils.

3. izmanto reti sastopamus mtu variantus.

4. Dievu tlojumi - paralles ar hellnisma valdnieka kultu.

5. Dievi no cilvkiem ir atsveinti. Tie liekas daudz blki

saldzinot ar Homra dieviem.

6. Sadzviski piezemtas ainas.

7. Racionla, skeptiska attieksmes pret naivu ticbu mtam.

Appolonija intereu centr ir eogrfija un mitoloija. Vi skaidro

vietu nosaukumus, apraksta upes, salu novietojumus. Via valoda ir

arhaizda. izmantojis izteicienus un vrdus, kas raksturgi episkajam

stilam. Saldzinjumu sfr Appolonijs ir ldzgs Homram. Vi saldzina

cilvkus ar dzvniekiem augiem, deiem, dabas stihijm. Biei vien ar

kokiem. Cilvku balsis ir k vju auri. Tomr Appolonija saldzinjums ir

plaks. Vi saldzina cilvka dvseles stvokli ar ziediem. Appolonija

saldzinjums ar uguni ir saistts ar cilvka emocionlo pasauli -

mlestba ir ldzga ugunij. Saldzinjumi ir ldzeklis k savienot

varoeposu ar sava laika literatras prasbm, k ar kompozicionlas

vienotbas ldzeklis. Tpat tie paldz izprast varou dvseles stvokli,

palielina iekjo spriegumu un veido notikumu kompozicionlo saikni.

Kallimahs (ap 310.g.p.m..-240.g.p.m..)

Dzimis Kirn ievrojamu aristokrtu imen. Ieguvis literru un

filozofisku izgltbu Atns. Strdjis par skolotju, bet vlk par

Aleksandrijas bibliotkas vadtju. aj laik pievras ar zintniskiem

ptjumiem literatras jom. Darb Tabulas (120 grmatas) Kallimahs devis

pirmo grieu literatras bibliogrfisku apskatu. Rakstja epigrammu himnas,

elijas, epliju, k ar zintniskus apcerjumus. Saglabjuas tikai seas

himnas un 64 epigrammas. Atrasti 800 Kallimahu darbu fragmenti, kuri dod

priekstatu par via zuduajiem darbiem. Kallimaha himnas nav priek

svingiem, reliiskiem svtkiem, tajs nav patosa, svinguma un reliisk

ritula elementu. Via himnas iz mazas miniatras ar mitoloisku sietu.

Tajs ir gan rels dzve tlojums, gan ar politiski jautjumi.

Epigrammas tematika - mlestba, draudzba, literr polemika.

Ievrojamkais darbs - Cloi - vstjou eliju krjums 4

grmats. tajs apkopoti noststi par dadu svtku, ritulu, nosaukumu

izcelanos. Krjuma noslgum ir eplijs Berenkes matu sproga, bet par

darba saturu var spriest pc eplija Hekale, kur ststts par Herkaliju

svtku dibinanu.

Aizstvdams maza forma dzeju, Kallimahs apkaroja lielo eposu,

ciklisko pomu, kas nepadodas izsmalcintais apdarei. Kallimahs saprata, ka

izsmalcintbai, lielu ideju nenoslogotai aleksandrieu dzejai mazs forms

bija vairk piemrotas.

Berenkas matu sproga

Atdzejos Katulls. Sacerts par godu tam, ka iptes valdnieka

Ptolomeja Evergeta sieva Berenke ziedojusi savu matu sprogu dieviem,

lgdama, lai vias virs atgrieztos no kara. Matu sproga no altra pazudusi.

Galma astronauts tai pa laik pie debesm atkljis jaunu zvaigznju un

atzinis, ka Berenkes matu sproga prvrsta zvaigznj.

Par notikuo vst pati matu sproga, kas nonkusi pie debesm

prvrsta par zvaigznju. Via ststa par lielajm Berenkes skumjm par

vru un no raudanas zeltain matu sproga bija glui mitra. Sproga ststa

par to cik viai l bijis irties no Berenkes zeltains galvas, par to

k via nonk pie Venras un par savu prvranos un likteni starp prj

zvaigznm. Sproga nolo savu prvranos un vlas bt atkal pie Berenkes

- bt valdnieces matu sproga.

Himna Zevam

Taj ststts par Zeva dzimanu. Par to k tas piedzimis Parasij

Rejai. Kad tas piedzimis Reja to nomazgjusi, ievstjusi autios un

atdevusi Nedai, lai t viu aiznestu kalnos un audzintu lielu. Neda -

veck no nimfm, kas bija klt Zeva dzimanas brd. Viai par godu to

upi, kur nomazgja Zevu nosauca par Nedu. Tlk ststts par Zeva laimgo

brnbu, par to k tas tika aprpts. Tlk ststts k Zevs iece sev

kareivjus, kas kst par varoiem. Par Zeva milzgo varu pr cilvkiem.

Dod mantu un tikumu audm!

Vai gan bez tikuma manta var cilvkus laimgus dart?

Vai pat tik tikumus bez mantas?

Dod tikumu, laimi mums visiem!

Teokrits (310.g.p.m..-250.g.p.m..)

Dzimis Sirakzs, ilgu laiku dzvojis Kosas sal. Via talanta

attstbu sekmja dzejnieki Filts, Asklepids un Leonds. Ap 270 gadu

prceas uz dzvi Aleksandrij. Vi ir mazs formas dzejnieks. Rakstja

idilles, epigrammas, eplijus, enkomijus. Saglabjuas 30 idilles un 26

epigrammas. Vi ir bukolisks dzejas prstvis. Un is dzejas galven

iezm - lauku dzves idializcija, uz s dzejas pamatiem Teokrits veidoja

literro anru - idilli. Idilles - neliela aina no laucinieku un vienkro

pilstnieku dzves. teokrita idillm ir pa daai ststjuma, pa daai

dramatiska dialoga forma. Raksturgs ar apdziedanas moments. Mlestbas

tma ir dominjo. Biei dabas tlojums ir fons darbbas risinjumam.

Izmantojot mitoloiskus sietus Teokrits ienes pats savu traktjumu (ststa

par Hrakla un Hlas draudzbu), par nelaimgi iemljuos ciklopu.

Teokrita dairades sekotji - Verglijs, Moshs, Bions.

1.idille

Taj ir daudz folkloras, t ir dziesma par ganu, kur ir iemljies un

jtas nomkts savas mlestbas d, jo negrib pakauties mlestbas varai.

Vi neprot mlt, jo pats Erots ir iekalis viu vas. Savas mlestbas

d vi mirst.

4.idille

Ganu saruna. Vii ir brvi cilvki - Bats un Koridons. Koridons gana

Egona govis, jo tas ir devies uz Olimpiskajm splm ldzi atltam Milonam,

bet Korinda darbu pieskata Egona vecais tvs. Bats satiek Korindu un

izpra par pdjiem notikumiem. aj sarun labi pard Korinda un Bata

raksturi. Korinds - labsirdgs, ltticgs, naivs, bet Bats - zikrgs un

ironisks.

6.idille

Divi gani Dafnds un Damoits skaist vasaras dien sacenas

dziedan. Dziesmu tma ir viena - par Plifma nelaimgo mlestbu pret it

k vienaldzgo nimfu Galateju. Dafnds dzied Polifmam labva vrd, bet

Daimonts it k paa Plifma vrd.

15.idille

T ir viena no slavenkajm Teokrita idillm - Sirakzietes jeb

sievietes Adonda svtkos.

Attlota dzves aina, ar relistiskiem cilvka raksturiem, viu

interesm. Ldzs sadzviskajm ainm doti ar reliiski elementi. Idille

slav iptes valdnieka Ptolomeja Filadelfa devgumu.

Sarunjas divas draudzenes Gorgo un Praksinoja par to, ka nedrkst

runt slikti par savu tuvko brna kltbtn. Uzsvrts, ka cilvks

cenoties var pankt visu. Ski apraksta k draudzenes poas uz pili, kur

notiek kzas. Idille beidzas ar oti sadzvisku ainu, kur Gorgo jdodas

mjas taist Diokldam pusdienas.

Longs (apmram 2. vai 3.gs.m..)

Nav drou ziu, bet tiek uzskatts par romna Dafnds un Hloja

autoru. Romns ieem izcilu un atseviu vietu sengrieu romna anr.

Sieta skaidrba, kompozcijas skaidrba, tas pace pri anra citiem

sacerjumiem, jo citiem ir raksturgs samezglots siets, dadu notikumu un

piedzvojumu prmrba. Longa prozas darbam piemt pas ritms un potisks

krums. Romn attlota divu jaunieu mlestba, kas Erota rosinta

pamazm prvras no neapzintas ilgu tieksmes ldz kaislgm jtm.

Dafnds un Hloja

Abus jaunieus vecki kdreiz bija pametui un jauniei izaug ganu

vid. Abi vl ir gandrz brni, kad jau iemlas viens otr, viiem vl

juzzina, kas ir mlestba. mlas ilgu augana tiek pardta paralli

dabai, t tiek saskaota ar dabas pardbm. romn tiek aprakstta Hlojs

nolaupana un gsts, kua bojeja. Romna beigs jauniei satieks ar

saviem bagtajiem veckiem, tie vius pazst, nolo savu agrko rcbu un

rko kzas saviem brniem.

Platona (427. 347. g.p.m..)

Ceojumos pa Dienviditliju un Sicliju Platons iepazstas ar

pitagorieu mcbu un vairkkrt nesekmgi centies realizt dzv savas

idels valsts iekrtas idejas. Ap 387.gadu p.m.. Platons nodibinja savu

filozofisko skolu - Akadmiju, kas turpinja darboties vl ilgi pc Platona

nves, ldz pat m.. 6 gs. Platons bija idelists (vrds idelists clies

no Platona pamatuzskatiem par ideju pasauli iepret jutekliskajai) savos

mekljumos un uzskatos. Ar via uzskati par cilvku kopum, via

psihiskajiem procesiem un stvokiem ir ciei saistti ar augstks ideju

pasaules pastvanu.

Platona tika vairk ir orientta uz idelas, pilngas cilvku kopbas

radanu, nevis uz atsevias personbas audzinanu. Vi nebija

individulists, bet gan socilists, kuram galvenais ir izveidot vislabko,

pc msdienu uzskatiem pat mazliet dieviu, valsts iekrtu, kur katrai

cilvku grupai ir savs konkrts uzdevums.

Cilvkus vi iedalja 3 grups. Pirms grupas cilvki ir valdtji,

viedie, filozofi. Vii ir taisngi, godgi, patiesi un atturgi, vii

tiecas izprast visu skaisto un ideju pasauli. Tlk nk cilvki, kuru

raksturgks pabas ir drosirdba, vriba, pienkuma apzia, td

Platons tiem iedalja kareivju un sargu uzdevumu. Bet tre cilvku grupa

miesiski ir prk piesaistta fiziskajai pasaulei, td tiem jnodarbojas

ar fizisko darbu jkst par zemniekiem, amatniekiem un jnodroina

valsts materil eksistence. T k pirms un otrs grupas roks atrodas

visa likumdoanas un cilvktiesbu vara, vii nedrkst bt savtgi un

materili ieinteresti, ldz ar to vii nedrkst precties. Abm grupm ir

jdzvo k vienai lielai imenei. o idelistisko un pat grieu valsts

neiespjamo sadaljumu Platons izvirzja k viengo pilngas valsts

pastvanas noteikumu, bet pilnga valsts ir nepiecieama, lai izaudzintu

pilngus cilvkus.

Platonam eksist divas pasaules, kas ir pilngi atdaltas un atirgi

raksturojamas. Viena ir lietu pasaule, kas ir vienmr mainga gan laik,

gan telp, saistta ar raanos un zuanu, t ir sajtama ar mau orgniem.

Otra ir ideju pasaule t nosaka juteklisks pasaules esambu, t ir

nemainga, pastvga un neuztverama. Ideju pasauli var aptvert tikai gar.

Tikai lietu idejas ir stas nevis paas lietas, td tikai idejas ir

izzias vrtas, jo satur sev lietu nemaingo btbu.

Platons cilvk izdala nemirstgu dvseli un mirstgu ermeni. Dvsele

ir pieldzinta idejm, un t k ts eksist pirms jutekliskm lietm, tad

ts ir vienotas un nedalmas. Ar dvsele k ideju zinana eksist pirms

cilvka un ir nedalma un nemirstga. ermen ir daudz matrijas, ldz ar

to tas ir dalms un mirstgs. Btb ermenis cilvka eksistenc ir kas

nicinms un nosodms, pat iemieso visu auno, tas kalpo tikai k cietums

dvselei, no kura tai jatbrvojas. Lai to izdartu, dvselei jattras,

japspie juteklisks tieksmes, jtiecas pc augstks patiesbas. Td

veid cilvks kst pilngs.

Platons, skaidrojot dvseli, izmanto ldzbu ar pajgu, kur kuieris

ir prts, viens no zirgiem ir juteklisks iekres, bet otrs saprtg

griba. Viens zirgs tiecas vilkt dvseli, bet otram tuvka iet zeme, ldz

ar to izvras ca dvsel, kas ir mg cilvces problma dvsele ir

iekalta mg spriegum.

Platons bija reinkarncijas atbalsttjs un uzskatja, ka tikai pc

vairkkrtjas iemiesoans, kad dvsele attrijusies jau vairks pakps

t kst dievia, paceas augstk pie ideju pasaules durvm un zd iekj

pretruna, rodas harmonija un saskaa virzb uz augstko punktu ideju

pasauli. Bet katr nkoaj dzv dvsele prdzimst vai nu cilvk vai

dzvniek, atkarb no t cik tikumga t bijusi iepriekj dzv. Ar

tikumbu eit jsaprot, kura dvseles daa cilvka dzv bija visaktvk.

Platons dvseli iedalja 3. das. Saprtgs dvseles daas jeb prta

augstkais tikums ir gudrba. Ar o dvseles dau cilvks apsver savu

rcbu, izgltojas un vads pc augstkiem tikumbas un tikas principiem.

Otr dvseles daa ir afektv jeb emocionl, kuras augstkais tikums ir

drosirdba ar s dvseles daas atbalstu cilvks izjt un izrda

emocijas, ir spjgs uz ldzjtbu, sirsnbu, naidu, dusmm, uzupuranos

u.t.t. Bet tre ir zemk juteklisk dvseles daa, kas ir vienda gan

cilvkiem, gan dzvniekiem un augiem. T ir atbildga par jutekliskm

iekrm un baudm, ermea fizisko vajadzbu apmierinanu. s dvseles

daas augstkais tikums ir pasavaldans, atturba. Katr cilvk ir

visas trs augstk mints daas, bet daos, kdas daas prsvars ir

lielks.

Vissvargk dvseles funkcija ir izzia, jo izzia cilvku noved pie

pilnbas. Izzia Platonam ir mcba par atturanos jeb anamnesis.

Jebkura izzia ir dvseles atmias par ideju pasauli, kur t mita pirms

iemjoja cilvk. Ideju pasaule ir visa skums, juteklisks pasaules pamats

un dvseles pirmavots.

emot vr izzias veidus, Platons izdalja 2 veidu iespjamos ceus,

kdos cilvks var nodzvot savu dzvi. Pirm ir izzias dzve, kur cilvks

par augstko mri uzskata izzint patiesbu, un tda dzve ir laba pati no

sevis, jo iemieso platonisk filozofisk uzskata kulmincijas punktu,

cilvka idelo ceu. Otr ir darbg dzve, kas gan nenozm, ka cilvks

dara visu, kas ienk prt, nevrtjot izdart aunumu vai labumu,

dergumu, bet gan saprtgas gribas ietekmts virza darbgo ermeni uz

iecerto mri. da dzve ir laba td, ka nepiecieama.

Platona mlestba ir mlestba uz idejm, to pasaules pilnba vieng

dod mlestbai attaisnojumu un augstko ideju. Protams, Platons, neizsldz

ar cilvku mlestbu, t pat ir pai veicinma, tikai vi to izprot

citdi, kontekst ar augsto ideju mlestbu. Platonisk mlestba mekl

tikai dievio, t atauj mlt tikai pilnbu un idelu, mlt ar spcgu

gara un dvseles tieksmi. Izslpuo t nedzird, izsalkuo nepadina un

neglto nenoglsta, jo cilvks viam nav pavrtba, tikai ideju

iemiesotjs un atturgais skaistuma un pilnbas pieldzjs. Tikai t

mlestba, kas ved uz ideju, ir svtga un stena, t ir cilvka cienga,

bet ne mlestba uz lietm vai cilvkiem, kuri ir gaistoi un nepastvgi.

Platons vienmr domja, ka mlt cilvka skaistumu nav vrts, lai gan ldz

zinmam laikam tas ir aizrautgi un jauki, jo skaistums ar laiku zd un

paliek tukums. Ar platonisk mlestba nav izprotama td veid, k tas

ieviesies msu leksik, jo Platons pats du jdzienu neieviesa. T nav

fizisks mlestbas nobeigums, bet gan tiei mlestba uz idejm, uz

augstko patiesbu, kurai viss dzvnieciskais un jutekliskais ir sves.

Dieva Erota augsto spku un varu Platons ir atkljis daudzos dialogos,

bet jo pai dialog Dzres.

Bet kas gan tad notiktu, ja tu btu skatjies vistrko daili un

tikai to bez cilvka ermea un miesas, bez cilvku rotm un kruma,

skatoties tikai o mgo, dievio daili. Vai tu vl domtu, ka dzve

ir nicinma, ja vari uz dievio raudzties un taj kavties? Vai tu nebtu

prliecints, ka tikai vrojot t, k tas vajadzgs, skaisto var radt

nevis paties na, bet pau patieso, jo tu vairs neesi pievrsies nai, bet

stenbai.

Viens no nozmgkajiem dialogiem ir Valsts.

Galvenais aj dialog ir idels valsts uzbves principi un

filozofiskais pamatojums. Prrunjot ideoloijas jautjumu idelaj valsts

iekrt, sarunas dalbnieki pieskaras literatrai.

Pc Platona domm mksla, bdama rels pasaules atdarinjums ir oti

tlu no lietu patiess btbas atklanas, patiesbu ar atdarinanas

ldzekiem nevarot nedz apjaust, nedz attlot. Platons nenoliedz mkslas

iedarbbas spku, tau viengais uzdevums, ko mkslai un ar literatrai

Platons izvirza ir audzint pilsous ar cildeniem paraugiem. Vajadzgs

stingras atlases princips literatras sacerjumu izvl izgltbas

vajadzbm.

Marks Tulijs Cicerons (106.-43.g.p.m..)

Cicerons bija politisks darbinieks un lielisks rakstnieks, pdjais

ievrojamais Romas republikas ideologs, kas ts iekrtu pamatoja ar grieu

politiskajm teorijm. Ldz msdienm saglabjus 58 runas, virkne

retorikas un filozofisko trakttu, 800 vstules. Dzimis 106.gada 3.janvr

p.m.. latu pilst Arpin un ir clies no jtnieku aprindm. Via

veckiem bija sakar galvaspilst, viu draugu lok bija tolaik pazstamie

oratori Antonija un Krass. Vecki vldamies dot labu izgltbu abiem

dliem - Markam un Kvintam prcls uz dzvi Rom. Skol Cicerons apguva

grieu klasisko literatru. Scevola Paneteja iespaid sk interesties par

filozofiju. Cicerons vingrinjs runu sastdan grieu un latu valod,

sacerja pomas, tulkoja no grieu valodas proz un dzej.

Ar dairunbu nencs nodarboties, jo 80.gadu skum iekjo juku d

tiesas nedarbojs, bet advokta darbbu uzska 80.gadu beigs. Leils

Cicerona pankums bija Seksta Roscija aizstvanas runai, bet pc

drosmgs uzstans Roscija liet, kur vi neaizskarot persongi pau

diktatoru Sullu, bet kritizjot Sullas remu, palikana Rom kuva

bstama. Kop ar brli Kvinu dodas ilgsto ceojum pa Grieiju un

Mazaziju. Lielu ietekmi uz viu atstja Atnas un Rodosas sal pavadtais

laiks.

79.gad atgrieas Rom un kst plai pazstams un ldzko sasniedza

laik noteikto vecumu, lai vartu kt par valsts amatpersonu, viu ajos

amatos ar ievlja.

71.gada beigs sks prva pret Verresu, Cicerons uzemas apsdzbas

uzturanu, lai gan Cicerons jau pirms sesijas krt pierdja Verresa

vainu, Cicerons publicja savus materilus k piecas runas pret Varresu.

66.gad Cicerons uzstjas ar savu pirmo politisko runu par pilnvaru

pieiranu Pompejam, lai pabeigtu karu Mazazij.

63.gad kst par konsulu, atklj Katelna sazvrestbu un saem

tvijas tva nosaukumu. aj laik top pomas Par manu konsultu, Par

manu laiku, un etras runas pret Katelnu.

58.gad Cicerons dodas trimd, jo vaj Katelnas piekritji (Pompejs,

Cezars, Krass). Skas depresija. Raksta darbus par morli, tiku. 55.gad

top lielais dialogs Orators, bet 54.gad sk rakstt trakttu Par

valsti, kur cildina Romas valsts iekrtu un apskata ts pagrimuma

iemeslus. o trakttu uzdroins publict tikai 51.gad.

Cicerons nosldzs no aktvs sabiedrisks dzves un dzvodams te

savs mjs, te pie sava drauga Atika, pievras filozofijai. Cicerons sev

nosprauda mri popularizt sabiedrbai grieu filozofiju. Samr neilg

laik (33 mneos) Cicerons bija pabeidzis lielko dau savu filozofisko

sacerjumu, to vidu Hortenzijs (ldz msdienm nav saglabjies, bet

senatn tam bija liels iespaids, ar to sks trakttu srija), Par lab un

aun robem, Par dievu dabu.

Pirmm krtm Cicerons uzskatja par pienkumu uzrakstt trakttu

filozofijas aizstvanai, kas bija pretrun ar romieu uzskatiem. Traktt

Hortenzijs Cicerons aizstv savu prliecbu un vlanos nodarboties ar

filozofisko apceranu, jo Ciceronam bija sevi jattaisno romieu acs.

Vi bija sabiedriski politiskais darbinieks, kur bija atkljis Katelna

sazvrestbu, bet tagad vljs nodarboties ar filozofiju.

Traktt Par dievu dabu Cicerons atspko epikrieu un stoiu

argumentus par dievu esambu, bet saviem sacerjumiem dod nevis ateistisku,

bet gan agnosticisku formuljumu - neskatoties uz to, vai ir dievi vai nav,

bet valsts reliiju nepiecieams aizsargt.

51.gad Ciceronu nosta par prokonsulu uz Kilkija provinci, saem goda

titulu - imepratoru par lielajiem pankumiem kar pr kalnu ciltm.

50.gad Cicerons atgrieas Itlij pilsou kara priekvakar. Dodas uz

Grieiju pie Pompeja, bet 48.gad sakauj Pompeju un Cicerons dodas atpaka

uz Itliju un izlgst ar Czaru. Par vienu no Cicerona draugiem kst

Bruts, vlkais Czara slepkava. Pc Czara nogalinanas 44.gad Ciceronam

atkal skas aktvs politiskais darbbas laiks un sekmgi cns pret

Antoniju, kur sevi uzskata par Czara pcteci. Cas literrais

piemineklis pret Antoniju ir palikuas Filipikas, tajs ir 14 runas.

Oktavins izlga ar Antoniju un nosldza savienbu. 43.gada 7.decembr

Antonija aenti notvra Ciceronu un viu nogalinja, Antonijs pavlja

nocirsto Cicerona galvu uzstdt Romas foruma oratoru tribn.

Informcijas avoti

Platons Menons. Dzres - Zvaigzne ABC, 1980.gads

A.Vorobjovs Psiholoijas vsture - Rga, 1998.gads

Sengrieu literatras antoloija - Rga, Zvaigzne, 1990.gads

I.Tronskis - Antks literatras vsture - Latvijas valsts

izdevniecba, Rga, 1954.gads

A.Rubenis - Romas kultra - Svtdienas Rts, 1993.gads

A.Rubenis - Sens Grieijas dzve un kultra - Rga, Zvaigzne,

1994.gads

Kle M., Klis R. - Filosofija - apgds Burtnieks, 1996.

P.J.Anstrats, - Civilizcijas vsture R., Karogs - 1995., 153.lpp.

I.ni - Seno laiku vsture II Zvaigzne ABC, 1994.gads

Metodisks ldzeklis - Seno laiku vsture 2.daa Rga, 1995.gads

Pasaules vsture 1. daa. - Senie laiki RaKa, latvieu izdevums,

1997.gads

     



© 2011